Bāris

by Juris Neikens, Harijs Purviņš (Illustrator)

J. Neikena stāsti ir reālistiski, tajos jūtams patiess latviešu lauku dzīves tēlojums, risinot tipiskus konfliktus un rādot bieži satopamus tēlus. Tēlojums nepašaubāmi ir talantīgs. Savus darbus viņš balstījis uz reāliem notikumiem un cilvēkiem. Nolūks bijis mācīt latviešus dzīvot, tāpēc darbos spēcīgs reliģisks strāvojums, kas bieži konfliktē reālistisko tēlojumu. Mākslinieciski nozīmīgākais ir stāsts Bāris, kurā ir risināta pazudušā dēla tēma, tikai ne bībeliskā nozīmē, bet rādot reālus dzīvē sakņotus notikumus. Pirmoreiz latviešu stāstniecībā parādās tik laba autora valoda un mākslinieciski veidots latvisks dialogs.

„Personas un notikumi zīmēti skopiem, aprautiem vilcieniem, ikdienas realitātē vērotais paspilgtināts un sabiezināts, raksturi pirmatnēji raupji, nenogludināti, tieši savā vienkāršībā, reljefi un monumentāli. Kompozīcija mērķtiecīga, sižetiskā darbība nesazarota, raiti vienvirzīga, poētiskā sistēma lakoniska, valoda skaidra, lietišķa, bagāta tautas parunām, apvidvārdiem, daudz lietots īss trāpīgs dialogs." (Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2003, 418. lpp.)

48 pages, Paperback

First published January 1, 1866

About the author

Juris Neikens (06.04.1826. Ārciema pagasta Kānadžos–13.07.1868. Umurgā. Apbedīts Umurgas kapos) bija latviešu mācītājs un rakstnieks, viens no latviešu prozas pamatlicējiem

J. Neikens ir nozīmīgs 19. gs. otrās puses rakstnieks un sabiedriskais darbinieks. Viņa uzmanības centrā bija latviešu tautas saimnieciskā un morālā attīstība, kuras pamatus viņš saskatīja izglītībā, neatlaidīgā un lietderīgā ikdienas darbā un dievbijībā. Dzīvē gūtās atziņas J. Neikens ietvēra arī savos literārajos darbos, galvenokārt īsprozā. Tajos atklājas rakstniekam piemītošā novērošanas spēja un iezīmējas saistoši raksturi.

Izglītība
Rakstnieks dzimis hernhūtiešu dzimtā, no vecākiem guvis svarīgus reliģiskus un ētiskus iespaidus. No 1838. gada līdz 1841. gadam J. Neikens mācījās Limbažu apriņķa skolā, savukārt no 1843. gada līdz 1846. gadam Jāņa Cimzes skolotāju seminārā Valmierā. No 1852. gada līdz 1856. gadam viņš studēja dabaszinības un teoloģiju Tērbatas universitātē (mūsdienās Tartu universitātē; Tartu Űlikool).

Profesionālā, radošā un sabiedriskā darbība
1846. un 1847. gadā J. Neikens strādāja par palīgskolotāju Valmieras draudzes skolā, 1848. gadā bija direktora palīgs J. Cimzes skolotāju seminārā, bet vēlāk mājskolotājs mācītāja Ferdinanda Valtera (Ferdinand Walter) ģimenē Valmierā. Viņš sagatavoja vācu valodas mācību grāmatu latviešiem (1. daļa 1850. gadā, 2. daļa 1859. gadā) un strādāja pie latviešu-vācu vārdnīcas, kas palika nepabeigta. Pēc universitātes beigšanas J. Neikens gadu pavadīja pie F. Valtera kā palīgmācītājs Valmierā, pēc tam no 1857. gada bija mācītājs Dikļos. 1863. gadā viņa pārraudzībā kā laikraksta “Latviešu Avīzes” pielikums aizsākts laikraksts “Ceļa Biedris”, no 1865. gada līdz 1867. gadam tas tika publicēts kā pastāvīgs izdevums ar kristīgi nacionālu ievirzi. No 1864. gada līdz 1866. gadam rakstnieks bija 1824. gadā dibinātās Latviešu literārās (draugu) biedrības (Lettisch-literärische Gesellschaft) Vidzemes nodaļas vadītājs, izcēlās kā aktīvs skolu darbības veicinātājs, no 1866. gada pildīja Valmieras iecirkņa skolu pārrauga pienākumus. 1864. gadā J. Neikens organizēja pirmos latviešu novada dziesmu svētkus Dikļos. No 1867. gada viņš bija Umurgas draudzes mācītājs.

Reviews

[Laura · Rating 2 out of 5]

Kāpēc skolā jāspiež šādus stāstus lasīt...

Man patika autora rakstīšanas stils, bet stāsta sižets nepavisam.

[Dženifera · Rating 2 out of 5]

Man līdz šim nav patikusi neviena obligātās literatūras grāmata…

[Malvīne S. · Rating 2 out of 5]

«Katra dzīvība, kas mūsu kopšanai ir uzticēta, tā prasa mīlestību, lai izdotos pēc savas kārtas; bet vislielāko mīlestību cilvēku bērns prasa, lai varētu uzaugt par cilvēku pēc dieva ģīmja.»