Trīsdesmit sešus gadus vecā detektīvbiroja darbiniece Grēte ir iecienījusi rīta skrējienus Arkādijas parkā, un apkārtnes iedzīvotāju vērošana kļuvusi par viņas dzīves daļu. Nereti parkā mēdz pulcēties šaha mīļotāji. Kad viens no tiem – cienījams pensionēts dārznieks – neierodas uz spēles partiju, sākotnēji šķiet, ka viņš ir tikai aizkavējies. Taču patiesība slēpjas daudz tumšākos nostūros.
Lai atšķetinātu negaidīto pazušanu, Grēte izmeklēšanā iesaista savu priekšnieku – privātdetektīvu Helmutu. Mānīgajā piepilsētas idillē atklājas seni notikumi un pagātnes grēki. Jo dziļāk Helmutam un Grētei izdodas ieskatīties apkārtējo dzīvēs, jo skaidrāk viņi saprot – ikviens glabā kādu noslēpumu. Pat visjaukākie kaimiņi, draugi vai radi aiz smaida var slēpt alkatību un nelāgus nodomus.
Intrigām, spriedzes un cilvēcisku kaislību sadursmēm caurvītais romāns atgādina – visneticamākie stāsti nereti mīt pašu tuvāko sirdīs. Dažās no tām mājo nežēlība, liekot nogalināt, bet citās klusi un nemanāmi uzmirdz mīlestība.
vērtējums 1.5 ⭐️ Jā… es šad tad mēdzu sevi pārsteigt un pilnīgi no zila gaisa paņemt kādu grāmatu no bibliotēkas. Ar šo grāmatu notika tieši tā,paņēmu, neko nezinot par ko tā ir,un kāpēc vispār esmu to izvēlējusies. Pieņemsim ka gribu paplašināt literatūras apvāršņus. Bet... Diemžēl pēc izlasīšanas man joprojām nav skaidrs, ko tieši es izlasīju. Manuprāt, tas nebija detektīvs, bet drīzāk neskaidrs dienesta romāns. 🫣
Lasot grāmatu, es tā arī nesapratu, kā tad detektīvi nonāca līdz atrisinājumam. Pie katra it kā ,manuprāt,svarīga pagrieziena punkta viņi nevis izmeklēja situāciju, bet bieži vien novērsās no galvenās tēmas. Runājot par ēšanu un greizsirdības uzsliemojumiem.
Intrigas nebija.
Un brīdī, kad beidzot tika atklāta vainīgā, es uz mirkli pat aizmirsu, kas šī persona ir un kurā brīdī vispār bija pieminēta.