Manzeva nams

by Džena Andersone

““Manzeva nams” ir visai biedējoša pasaule: darbā aizņemta sieviete kā daļu no darījuma saņem dzīvokli, kuru nav pat iepriekš apskatījusi. Ievācas tajā un pamazām saprot, ka ne jau viņa diktē noteikumus dzīvei šai namā. Manzeva nams ir kā sarežģīts mikrokosmoss, kurš ierauj savā skaistajā un biedējošajā realitātē tā iemītnieku dzīves.”
Latvijas Radio kultūras žurnāliste Anda Buševica

“Ar stāstu “Manzeva nams” es ietu taisni pie Aika Karapetjana, sakot: “Katrā ziņā atvainojos, bet vajadzētu padomāt par filmu, es nemāku, bet jūs varētu, tas ir tieši tik lieliski drebulīgs gabals.” Tiešām - es biju tajā namā, visu to redzēju, sajutu, vēl tagad nelaiž vaļā.”
Rakstniece Dace Vīgante

“Ja elle eksistē, tad uz tās durvīm ir rakstīts - Bailes, Kauns un Vaina. Lai izglābtos, ir jāsasniedz nulles punkts.”
Autore

143 pages, Hardcover

First published June 10, 2025

Reviews

[Anita Gāga · Rating 3 out of 5]

Citējot Līzbeti no filmas "Tās dullās Paulīnes dēļ" - "viens no mums nav riktīgi gudrs, un es tā neesmu", līdzīgas asociācijas raisās arī pēc šīs grāmatas izlasīšanas. Brīžiem pašu māca šaubas, vai pareizi saprotu to, kas notiek šajā namā. Kaut kā tā visa bija par daudz. "Herbārijs ar leduspuķēm" bija krietni vien ievelkošāka.

[Guna Federe · Rating 5 out of 5]

Stāsts ir arī iekļauts stāstu krājumā "Sainis".

[Kristine Kornijanova · Rating 2 out of 5]

Nenoklikšķēja. Ja vēl visu varētu kopumā norīt, tad Justass un Treviss beigas sabojāja pilnīgi - kāpēc viņi bija vajadzīgi?

[Reader Jūlija Millere · Rating 5 out of 5]

"Viss ir tikai cilvēku savstarpēja vienošanās. Mēs esam vienojušies, ka mana mašīna ir zaļā krāsā, bet jūsu mētelis melnā, tā tad melns ir melns, bet zaļš ir zaļš. Tās ir tikai pieņemtās vienošanās. Pieņēmumi. [..] Viss ir nosacīti. Un nekur nav teikts, ka šādas senas, gadu desmitiem vai pat simtiem ilgas vienošanās nav ačgārnas un nevarētu tikt mainîtas, vai ne?"

Stāsts ierāva un izlasīju burtiski dažu stundu laikā. Stāsts papildu savam kreizī sižetam liek domāt arī par mūsu ikdienu un dzîvi. Par to, kas pareizi un kas nē, ačgārni, pieņemami, pieklājīgi. Par tumšiem noslēpumiem un par dzīvi kopumā. Ko mēs vispār gribam no dzīves?

"Gvenda raudāja pavisam skaļā balsī, nebaidoties, ka viņu sadzirdes, jo tam nebija nekādas nozīmes. Pat ja kāds sadzirdētu viņu taudam, viņš tā lat uzgrieztu skaļāk savu radio vai televīzijas pārraidi, sajūtoties traucēts par šādu neikdienišķu iepraukšanos privātajā telpā."

Par vienaldzību, kas valda uz pasaules un par sevis meklējumiem..

"Viss ir izdevies. Uzbūvēt savu sapņu dzīvi, izpildīt sievietes misiju, izaudzināt bērnu, aprecèties, izšķirties-viss ir paveikts. Labs darbs, karjera, stabilitāte. Viss ir. Tagad Gvenda dzīvos tikai pati sev. Priecāsies un baudīs. [..] Jāiemācās malkot brîvība."

[Zanda Borga · Rating 3 out of 5]

3,5*** man ļoti patīk, kā raksta Džena Andersone. "Herbārijs ar leduspuķēm" uzlika augstu latiņu. Un arī šeit ir gandrīz viss - baiļu atmosfēra, laba valoda, dzenulis, kas liek raut cauri lapu pa lapai. Palika tikai drusku mazuma piegarša, lai gan saprotu, ka "Manzeva nams" ir viens no stāstu krājumā iekļautajiem stāstiem, kas, varbūt kopā lasot, atstātu vienotāku iespaidu.
Bet man patīk tas, ka autore iet savu - citādāku ceļu, pētot cilvēka "iekšiņu".
Katrā ziņā Manzeva nama penthausā es pati kāju negribētu spert.

[Laura · Rating 4 out of 5]

Man patika. Biedējoši, bet aizraujoši. Manzeva nama mikrokosmoss ievelk sevī, sagūsta un nelaiž vaļā. Andersones valoda man patīk. Šai stāstā spocīgais un jocīgais vienkopus, priecājos, ka izlasīju ārpus stāsta krājuma, kurā tas publicēts pirmo reizi. Nu būs jālasa pārējie Saiņa stāsti.

[Ance Jirgena · Rating 3 out of 5]

Dženai Andersonei padodas stāsti.

[Indra · Rating 4 out of 5]

Diezgan iespaidīgi!
Kas notika pa īstam, kas iedomās?
Labs materiāls filmai Kinga vai Hičkoka stilā.

[Andersone · Rating 3 out of 5]

Man ir daudz jautājumu par lietām, kas neļāva līdz galam noticēt šim stāstam. Šķita par daudz šausmenes un par maz Manzeva nama dīvaino kaimiņu.

[Elina Dlohi]

Tumši, ievelkoši, šizīgi, bet tā, ka nav iespējams nolikt grāmatu malā....savukārt pēc izlasīšanas vēl kādu laiku neatlaiž.
Gvendas stāsts ar dzīvokļa iegādi, kuru saņem kā pakalpojuma maksu. Gvendai sākas elle. Nams, kurš runā pats par sevi un tajā zīvo tik dīvaini cilvēki. Kā no tās izglābties?

"Zini, man ir pieriebies, ka visi jūtas sasodīti vīlušies, kad es esmu es pati un saku, ko domāju"

"Tā ir savāda izjūta - neapzinātas un dziļas alkas, lai kāds zvanītu, meklētu viņu, bet arī bailes no tā un nekontrolēta vēlēšanās palikt vienai un paslēptoes no visas pasaules. Gribu un negribu...."

"Svētdienas- tās ir tādas gaidīšanas dienas. Gatavošanās dienas un zemā starta dienas. ..."