[...] vārdi spēj būt gan spēks, gan skaistums, gan vislielākā bagātība ... [...]
Lieliska autora doma, ar kuru rezonēju savos rakstīšanas procesos - es neesmu rakstnieks, jo šis ir pa īstam, ja es būtu rakstnieks, es šo būtu izdomājis un brīdī, kad paliek sāpīgi, grūti, skumji - var pārstāt rakstīt ... un miers ...
Negaidīti ļoti patika ... jā, arvien pārliecinos - man patīk dienasgrāmatu formāta grāmatas!
Tāds interesants cilvēka blogs, varētu teikt. Darbu nevar saukt par ļoti konstruktīvu; patiesībā, tas pat nav viens literārs darbs, bet pierakstītu pārdomu savākums ar ļoti minimālu kopējo sižetu. Vīrieša skatījums un analīze par visdažādākajām lietām. Mīnuss ir tāds, ka tā nav grāmata, kura rada to lasītāja lielo mistēriju- kas tad notiks beigās? Kas nu tur būs un kā viss beigsies? Jebkurā gadījumā, interesants gabals, ko vairāk ieteiktu sieviešu dzimuma auditorijai.
“Neiesaku lasīt sievietēm un neiesaku lasīt vīriešiem, taču galu galā iesaku lasīt visiem, jo katrs atradīs vismaz vienu teikumu, kurš noderēs” bija pirmā doma manā prātā. Kāds lasīs - nepatiks, kāds lasīs- nesapratīs, kāds lasīs - sapratīs visu, taču kāds atradīs lapaspusēs sevi - paslēpušos un mazu, apjukušu un vienu. Tādu, kuram zīda čūska, iespējams, joprojām vijas ap kaklu.
Šo var uztvert dažādi, taču, manuprāt, grāmata rakstīta kā vīrieša dienasgrāmata, taču ne visiem zināmajā “Sveika, dienasgrāmata” stilā, bet gan sarunā ar sevis izveidotu draugu, kurš atrodas prātā - Žaks.
Stāsts par vēlmi, prātu un iekšējo bērnu. Par dzīvi un mīlestību. Vai tāda vispār ir? Par pārdomām un jēgu.
Miljons komati un divpubktes, un neviena punkta beigās likās nedaudz jocīgi, taču tas deva tādu cerību uz turpinājumu, vietu savām domām vai varbūt pat vietu tukšumam. Galu galā beigās ir atbilde uz šo jautājumu “ dzīvē, redz, visam ir tikai divi punkti.. nekam nav īstu beigu, lai liktu vienu, un nekas nav bezgalīgs, lai liktu trīs” (Citāts no grāmatas 172.lpp)
Īsti nezinu, ko par to domāt. Nav tā, ka nepatika, bet... Bet rakstības veids un valoda man patika, un teksts, kaut brīžiem mazliet brutāls un kā kulaks uz acs, vismaz ne depresīvs parastajā latviešu modē.
Pamēģiniet, ja jums patīk laiku pa laikam sevi spīdzināt. Katra rindkopa sākas ar "..", romāna centrā ir tēli, kas nodēvēti par Žaku un Patti. Šis ir Latvijas camp meistardarbs. Tie, kas izlasījuši, ir būtībā uzvarējuši Baiļu faktorā.