Grāmatā “Skandalozākie noziegumu Latvijas vēsturē 2” atrodami dokumentos un publikācijās balstītu noziegumu apraksti, lielāko daļu no kuriem papildina bijušās sevišķi svarīgu lietu izmeklētājas Ritas Aksenokas trāpīgi komentāri. Uzzinām par bandu zvērībām un organizēto noziedzību, vairākām brutālām un varmācīgām slepkavībām, bezvēsts pazudušu bērnu gadījumiem, dziedātāja Andreja Lihtenberga mīklaino nāvi un citiem vieglākas vai smagākas pakāpes noziegumiem padomju laikā un pirmajos neatkarības gados Latvijā.
Pirmā grāmata noteikti šokēja vairāk (joprojām spilgti atceros tos kotletēs samaltos upurus). Otrā daļa tāda daudz piezemētāka. Man visinteresantākais šķita stāsts par Andreju Lihtenbergu, savukārt par bēgšanām no cietumiem (Pārlielupes gadījumu spilgti atceros no savas bērnības) būtu gribējies palasīt vairak un detalizētāk. Šajā daļā man pietrūka kāds asinis stindzinošs stāsts un asākas emocijas, bet kopumā, protams, vērtīgs darbs izdarīts, jo arī noziegumi un kriminogēnā situācija ir daļa vēstures.
Sanāca izlasīt pēc kārtas gan pirmo autores grāmatu (iznāca 2024.gadā) par šo tēmu, un, uzreiz otro grāmatu (izdota 2025.gadā). Ko teikt par pašu grāmatu - diemžēl tās pašas "slimības", kas saistītas ar pirmo grāmatu. Proti, pirmkārt, tas vispārējais "pārskrējiens" pār lietas/nozieguma apstākļiem. Tāda sajūta, ka vairāk notiek grāmatas konsultantes Ritas Aksenokas (šeit atkārtošos - visu cieņu pret šīs dāmas darbu un ieguldījumu), viedokļa paušana un atmiņu izklāsts. Otrkārt, varbūt autorei pašai šķiet "ok", norādīt, ka grāmatā ir atrodami "dokumentos un publikācijās" balstīti noziegumu apraksti. Situācijā, kad dokumentu kopumu (ja atskaita arhīvu materiālus par personu pasēm) - pieci apsūdzības raksti un viens lēmums par krimināllietas izbeigšanu, kamēr publikācijas dažādos preses izdevumos ir izmantoti daudzkārt vairāk nav "dokumentos un publikācijās" balstīts, bet gan "galvenokārt publikācijās, un atsevišķos gadījumos dokumentos" balstītit noziegumu apraksti. Treškārt, attiecībā uz Andreja Lihtenberga nāves gadījuma aprakstīšanu - diemžēl ir acīmredzams "favorītisms" no autores puses, cietušā piederīgo un kolēģu versijai, nevis neitrālai pozīcijai. Ceturtkārt, man personiski nav saprotams, kāpēc šajās abās grāmatās nav parādījušies noziegumi no aptuveni 1995.gada (kad R. Aksenokas kundze ir devusies pelnītā izdienas pensijai), līdz 2025.gadam. Proti, grāmatās nav nedz Imantas pedofīla lieta, Zolitūdes krimināllieta (piebilde - piekritīšu tiem, kuri iebilstu, ka šī lieta nav noslēgusies), Lemberga krimināllieta vai citas skaļas lietas no šī gadsimta.
Vienīgais, par ko var uzslavēt autori - ka šajā grāmatā ir apskatīti arī citi noziegumi - ne tikai slepkavības.
Kopumā - ideja bija laba, tomēr izpildījums ir ļoti švaks. Ja pirmajā grāmatā vērtējumu varēja ielikt augstāku, jo kaut ko tādu iepriekš nebija publicēts (atskaitot Andra Grūtupa grāmatas), tad šajā gadījumā, izpildījums likās vēl vājāks nekā pirmajā grāmatā, līdz ar to, manuprāt, šī grāmata ir pelnījusi vērtējumu - vienu zvaigzne.
Otrā daļa nelikās tik aizraujoša kā pirmā, bet īstam true crime mīlim šī patiks tāpat. Simpātijas izraisīja izmeklētājas Ritas Aksenokas personība. Gadiem strādāt darbu, kas ne tikai fiziski, bet vairāk emocionāli ir smags, ne kuram katram ir pa spēkam.
3.75⭐️😄 Es negribētu teikt, ka ar pirmo grāmatu būtu izsmelts viss noziegumu arsenāls, bet šķiet, ka tur bija aprakstīti paši skandalozākie un šokējošākie gadījumi.
Arī šī daļa nav viegla lasāmviela – vairākkārt nācās aizdomāties: “Nē, nu kā kaut kas tāds vispār ir iespējams?” 🙉🙊🙈 Šie stāsti nav domāti vājiem nerviem.
Ja pirmajā daļā galvenokārt bija runa par cilvēkiem, kas cietuši no vardarbības, tad šoreiz pieminēti arī noziegumi pret dzīvniekiem – fakti, kas liek vēl vairāk aizdomāties par cilvēka dabu un nežēlību.
Papildus tam šajā daļā ir neliels, bet interesants ieskats bēgšanās no ieslodzījuma vietām – tēma, kas pirmajā grāmatā netika apskatīta. Uzzināju ka vienreiz pat izbēga 89 ieslodzītie 🙊🙉🙈 un visus diemžel neizdevās atrast...
Kopumā – vēl viens satriecošs, smags, bet aizraujošs ieskats Latvijas kriminālajā vēsturē.
Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē 2. Apbrīnoju autori, izmeklētājus un izpildījumu. Cilvēka cietsirdībai un ļaunumam nav robežu, tiem nav noilguma. Iesaku tiem, kam patīk vēsture un lietas tādas kādas tās ir! #helmutsbekis #helmutslasa #svetulis #gramatuatsauksmes #gramatas #gramatublogs #iesakuizlasit #latviesuliteratura #patspirku #latvijasmediji
Izlasot šo grāmatu nācās noņemt vienu zvaigzni iepriekšējai. Man vēl jorpojām patīk autores nedaudz sausais rakstīšanas stils, kaut gan šajā grāmatā dažās vietās ielauzās arī kāda emocija.
No manis emociju daudz. Tiešām skandalozi noziegumi.
Kārtējais ceļojums cauri Latvijas kriminālās pasaules aizkulisēm.
Kā true crime cienītājai, šādas grāmatas mani vienmēr aizrauj. Lasīt par reāliem noziegumiem un to izmeklēšanu ir ne tikai interesanti, bet arī biedējoši. Atkal jāatzīst - cilvēku nežēlībai nav robežu.
Reizēm šķiet, ka prātam neaptveramie noziegumi notiek tikai tālās zemēs, bet šī grāmata atgādina - arī tepat pie mums vēsture slēpj tumšus un baisus stāstus.
Personīgi man pirmā daļa patika nedaudz vairāk, taču arī šajā bija pietiekami daudz interesantu stāstu, lai gribētos lasīt vēl. Ceru, ka autore mūs pārsteigs ar turpinājumu
📖L. Gaitnieces grāmata "Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē 2" ir turpinājums un papildinājums 2024.gadā iznākušajai grāmatai, kas guva lielu popularitāti, un bija aizraujoša tiem, kas interesējas par Latvijas kriminālistikas vēsturi un skaļākajiem noziegumiem. 📖Šeit aprakstītie noziegumi vairs nevar pārsteigt, ja lasīta 1.daļa, jo cilvēka daba jau nemainās, ļaunie ir un būs visos laikos. Par noziegumiem jārunā, laikus jāmēģina pamanīt un novērst ļaunāko. 📖Es joprojām gaidu izsmeļošāku materiālu, piemēram, par 20.gs. 90.gadiem, bet nez kāpēc man radās sajūta, ka tā iemesla pēc, ka daudzi iesaistītie- "interesantu" afēru dalībnieki-, ir dzīvi, un, iespējams, šur tur ietekmīgi, daudzus 90.gadu noziegumus varbūt neviens tā īsti negrib atkal pārcilāt? Drošāk rakstīt par tādiem, kas notikuši vēl padomju laikos. Tāpat par noziegumiem, kas patiešām būtu vērti izpētei, šajā grāmatā runāts, tikai garāmejot, piemēram, par 28.07.1994. ieslodzīto izlaušanos no Pārlielupes cietuma. 📖Šoreiz man tomēr traucēja lēkāšana starp laikiem, jo ja ietu visam cauri hronoloģiski, iespējams, vieglāk būtu uztverama kriminogēnā situācija valstī konkrētajā laika posmā. 📖Priecē, ka šeit mēģināts nedaudz ieskicēt ļaundaru psiholoģisko portretu. 📖Manuprāt, nav jāmēģina neminēt brutālu sadistu vārdus, kuri tagad ir uz brīvām kājām. 🤔 98 durtas un grieztas brūces, jūs nopietni? Taču tāds arī pamatojums, ka viņu vārdus neminēsim, jo viņi, redz, ir brīvībā un dzīvāki par dzīviem, bet, hmm, upuri gan vairs neko nevar iebilst, ne? 🫣 Nē, atvainojiet, šādu cilvēku būtība nemainās, un viss! 📖Plusiņš, ka tikusi pievērsta uzmanība noziegumiem, kas vērsti pret dzīvniekiem, jo diemžēl joprojām cilvēki mūsdienās nesaņem pienācīgus sodus, cietsirdīgi izturoties pret dzīvniekiem- to visu laiku redzam arī publiskajā vidē. 📖It kā interesants darbs, bet ļoti divējādas sajūtas to lasot.
Saturiski, protams, ļoti vērtīgs izdevums, ņemot vērā, ka nav daudz izdevumu par noziegumiem Latvijā un kriminālistikas tēmu. Taču prieku par grāmatu aizēnoja tekstu vienveidība - diezgan nabadzīgā valoda (nepārtraukti atkārtojušās teikumu konstrukcijas, piemēram, visbiežākā un kaitinošākā "pieredzējusī izmeklētāja" - vai tiešām nebija citu apzīmētājvārdu?), fakti, kas atkārtojas, saturiskie "caurumi" (piemēram, kāpēc tad, galu galā, tika nogalināta Silvija Lipska un kā izdevās atklāt slepkavu?). Tāpat sašutumu izraisīja nekonsekvence noziedznieku un upuru vārdu atveidē - kāpēc, piemēram, Vitālijs Kosteckis (kurš joprojām izcieš mūža ieslodzījumu) ir nosaukts vārdā, bet slepkavas, kas nogalināja Daci R. un šobrīd atrodas brīvībā, nosauktas vārdā un ar uzvārda iniciāli? Manuprāt, ja ir vēlme sargāt bijušos noziedzniekus no liekas publicitātes, vārdus būtu labāk mainīt. Nekonsekvence arī attiecībā uz Daci R. (uzvārdu autore neatklāj, argumentējot, ka, ņemot vērā, ka viņa ir seksuāla nozieguma upuris, tas nebūtu ētiski) un S. Lipsku (vai tad viņa nebija seksuāla nozieguma upuris?). Neskatoties uz visu minēto, es, protams, ar interesi lasīšu arī šīs sērijas 3. grāmatu, ja tāda iznāks. Šī grāmata ir labs lasāmais pamats tiem, kuri nule sākuši interesēties par noziegumu vēsturi un kriminālistiku gan Latvijā, gan ārpus tās.
Grāmatu veido ziņu apkopojumi no preses, kam pa vidu piejaukti R. Aksenokas komentāri. Trūkst katras lietas dziļāka analīze, kas visticamāk būtu iespējama vienīgi iepazīstoties ar lietām arhīvā. Situāciju nedaudz glābj tas, ka autore dažām lietām min arī lietu numurus, kas ļauj interesentiem pašiem sameklēt vajadzīgo info. Nepatika arī tas, ka R. Aksenokas (kura neapšaubāmi ir ar lielu pieredzi) personīgais viedoklis tiek pasniegts kā fakts. Labi, ka autore izvēlējusies pieminēt dažādus noziegumus, sākot ar sivēna un medus zādzībām līdz asiņainām slepkavībām.
laikam viss, kas tuvāks vārdam skandalozs satilpa pirmajā grāmatā, jo turpinājumi jau nebija plānoti. Taču tāpat kā ar seriāliem, kurus turpina līdz kaunpilnai neloģikai, jo baigi labi aizgāja, arī šeit izskatās, ka taps turpinājumi. Šoreiz skandalozuma maz, daži stāsti liekas grāmatā ietilpuši tikai tādēļ, ka par tiem kaut kas atmiņā vai piezīmēs ir palicis
Interesanta grāmata, aprakstīti daudz vēl pie tam dažādi notikumi, vairākas lietas pārsteidza. Atkal, tā pat kā iepriekš, ļoti patīkami ka nav tik daudz uzsvars uz noziedzniekiem, bet gan par to atklāšanu un cilvēkiem, kas pie tā strādāja.
Vājiem nerviem apveltītos iesaku tomēr šito nelasīt, jo grāmatā atradu gan pazīstamas vietas, gan pazīstamus cilvēkus (labi, ka tie cilvēki pareizajā likuma pusē :D)
📌 Interesants, informatīvs un īss ieskats 20. gadsimta skandalozākajās krimināllietās Latvijā. Šajā grāmatā autore piedāvā pārdomātu un konspektīvu pētījumu par pagājušā gadsimta atpazīstamākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Šur tur ietverot informāciju par mūsdienās sastopamajiem gadījumiem. Salīdzinot ar 1.grāmatu, šī bija krietni labāka, jo ietvertie noziedzīgie nodarījumi nebija tikai “klasiskās” slepkavības, bet arī daudz kas stindzinošāks. 🥶 Dažbrīd domāju - kā vispār varēja dzīvot pagājušajā gadsimtā? Liekas, ka tur iespēja nomirt bija krietni lielāka kā tagad. Būtu jāpapēta statistika. 🤔 📌 Kā jau 1.grāmatā, arī šajā man nedaudz pietrūka sīkāka lietu analīze un varbūt vairāk arī klāt kādi fotoattēli. Esmu gatava būt vairāk šokēta. 😆 Bet bija interesanti, ka šur tur tika minētas arī 21.gadsimta krimināllietas (tas stāsts par Lienes Šomases mammu. 😨) Jutu, ka autore šoreiz tiešām iedziļinājusies un izzinājusi pieejamo informāciju, 1.grāmatā likās kaut kā virspusēji viss. 📌 Lai uzzinātu vairāk par 20.gadsimta skaļākajām krimināllietām - lasi “Skandalozākie noziegumi Latvijas vēsturē” 1.grāmatu. Ļoti ceru, ka šai sērija būs vēl turpinājums! 🙏🏼