What do you think?
Rate this book
Contes à faire rougir les petits chaperons
French
- GenresErotica
192 pages, Paperback
First published January 1, 1987
5 people are currently reading
96 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 12 of 12 reviews
August 12, 2019
Vairāk porno, nekā erotika.
Vairāk tāds porno, kurš ar katru stāstu paliek arvien apnicīgāks, jo jau pirmajos stāstos tiek sasiegta megakulminācija, ultraorgasms, tālāk tikai atkārtojums dažādās variācijās.
Ieskatam - rakstnieks, kura (ne pārāk pievilcīgās) miesas iekāro viņa erotiski ļoti radošā draudzene Kerola un viņas mazā māsa Alise, kuras roka 80% grāmatas atradās savās biksītēs un kura patiešām ir TĀ Alise, kas izceļojās pa Aizspoguliju, kā autors saka - pirms 12 gadiem, respektīvi, šajā stāstā viņai vajadzētu būt pilngadīgai. Bet viņas plakanās krūtis un bērnišķīgā uzvedība tiek pietiekami izceltas, lai man sāktu rasties bažas par pedofīliju. Un vēl ir kalpone Luīze, kas gatava jebkurā mirklī un vietā iepriecināt visus, sākot ar Alisi, beidzot ar pastnieku. Visas rakstnieku arī dabū, ik pa laikam klausoties pasakas, kas liek Sarkangalvītēm sarkt. Reizēm viņas pašas pastāsta šīs pasakas.
Manuprāt, ideja ir patiešām lieliska - pārrakstīt pasakas erotiskākā gaisotnē. Bet esmu diezgan vīlusies rezultātā. Reti, kura pasaka patiešām kaut kur aizved - visas diezgan ātri beidz (visās šī vārda nozīmēs). Un rūķīšu mazie daiktiņi Sniegbaltītes ausīs mani arī neuzrunāja.
Lai arī pieteikums bija diezgan labs, joprojām esmu ideālās erotiskās literatūras mekējumos.
Un viņa berzē savu vāverīti pret manu čiekuru, nopietni?
Vairāk tāds porno, kurš ar katru stāstu paliek arvien apnicīgāks, jo jau pirmajos stāstos tiek sasiegta megakulminācija, ultraorgasms, tālāk tikai atkārtojums dažādās variācijās.
Ieskatam - rakstnieks, kura (ne pārāk pievilcīgās) miesas iekāro viņa erotiski ļoti radošā draudzene Kerola un viņas mazā māsa Alise, kuras roka 80% grāmatas atradās savās biksītēs un kura patiešām ir TĀ Alise, kas izceļojās pa Aizspoguliju, kā autors saka - pirms 12 gadiem, respektīvi, šajā stāstā viņai vajadzētu būt pilngadīgai. Bet viņas plakanās krūtis un bērnišķīgā uzvedība tiek pietiekami izceltas, lai man sāktu rasties bažas par pedofīliju. Un vēl ir kalpone Luīze, kas gatava jebkurā mirklī un vietā iepriecināt visus, sākot ar Alisi, beidzot ar pastnieku. Visas rakstnieku arī dabū, ik pa laikam klausoties pasakas, kas liek Sarkangalvītēm sarkt. Reizēm viņas pašas pastāsta šīs pasakas.
Manuprāt, ideja ir patiešām lieliska - pārrakstīt pasakas erotiskākā gaisotnē. Bet esmu diezgan vīlusies rezultātā. Reti, kura pasaka patiešām kaut kur aizved - visas diezgan ātri beidz (visās šī vārda nozīmēs). Un rūķīšu mazie daiktiņi Sniegbaltītes ausīs mani arī neuzrunāja.
Lai arī pieteikums bija diezgan labs, joprojām esmu ideālās erotiskās literatūras mekējumos.
Un viņa berzē savu vāverīti pret manu čiekuru, nopietni?
October 12, 2025
Inesperadísimas 5 estrellas.
No consumo literatura erótica y cargo con todos los prejuicios posibles hacia ella, pero jamás había leído algo tan fuerte, lujurioso, explícito, descocado y vivo.
El libro está muy bien armado en su conjunto, pero diría que lo interesante pasa en la historia que va hilando los cuentos y que estos (siempre simpáticos) son más bien interludios de aquella.
La dinámica de frenesí y de rotura de todos los límites existentes a la que se van entregando los cuatro personajes está llena de tensión. Estos son todo deseo sexual y complicidad viciosa, nada más. Todas las sesiones de explosivo placer orgiástico son auténticos torbellinos de cuerpos, movimientos y fluidos.
Mucho más que porno. Aunque no me atreveré a recomendárselo a nadie.
8'5/10
No consumo literatura erótica y cargo con todos los prejuicios posibles hacia ella, pero jamás había leído algo tan fuerte, lujurioso, explícito, descocado y vivo.
El libro está muy bien armado en su conjunto, pero diría que lo interesante pasa en la historia que va hilando los cuentos y que estos (siempre simpáticos) son más bien interludios de aquella.
La dinámica de frenesí y de rotura de todos los límites existentes a la que se van entregando los cuatro personajes está llena de tensión. Estos son todo deseo sexual y complicidad viciosa, nada más. Todas las sesiones de explosivo placer orgiástico son auténticos torbellinos de cuerpos, movimientos y fluidos.
Mucho más que porno. Aunque no me atreveré a recomendárselo a nadie.
8'5/10
October 26, 2020
..no šīs grāmatas negaidīju pilnīgi neko, tikai tīras intereses pēc gribēju palasīt, kas tad ir tas, kas liek nosarkt sarkangalvītēm. kāds pat teica, ka noteikti gaidīs blogā atsauksmi par šo. jāsaka, grāmata nodien laba. tā nav vecmeitu erotika vai lēts mājsaimnieču sekss. franču autors radījis tiešām kaislīgu un baudpilnu pornogrāfiju. vairums epizožu liktu piebriest ne tikai vīriešu zaram, bet arī sacelties stāvus pat pēdējam palikušajam matiņam sievietes meža izcirtumā (vai neskūtajām pežām kļūt līdzīgām nikna kaķa astēm). protams, ne viss bija perfekti, bet šīs pasaciņas un ikdienas dzīves gaita šajā grāmatā ir augstā līmenī.
August 12, 2019
es paklūpu pret Veneras pauguru; es izsapņojos lielās aizas malā…
ai, fūūū – šī bija tāda dīvaina estētiskā erotika, kaut arī varbūt tas ir pārāk maigi teikts – šī bija estētiska PORNOgrāfija ar tii ii i i i i i i i k samaitātām pasakas uztverēm, kas ietver nogribējušos Sniegbaltīti ar septiņiem maziem brīnumiem (jā, tieši ar tiem), ar Alises nepārvarajām tieksmēm (drāzties?; izglītoties?), ar it kā nogribējušos večuku (kurš laikam ir tas autora prototips), kuram jāraksta perversas pasakas, lai liktu sarkangalvītēm nosarkt
paņēmu šo palasīt, jo gribējās paskatīties, cik gan tālu var sniegties cilvēka fantāzija erotikā – starp citu, franču rakstnieka (par šo patiesībā ir pluss, jo, no vienas puses, ir grūti rakstīt erotiskas lietas, lai arī neatkārtotos formās un izpausmes veidos, bet, no otras puses, kaut kā smieklīgi, ka esam iemācījušies samaitāt lietas, pat pasakas – bet ai)
+ ar šo visu pasākumu bija jautri bibliotēkā, kur es izstaigājos, taču beigās grāmata kā nolemta stāvot krātuvē, kura jāprasa bibliotekārītei un kura pateica, ka tā ir 18+ un vai tiešām to vēlos ; tad mēs iesmējāmi un, jā, tas bija neveikls, bet reizē ikonisks brīdis (arī tas, ka gāju uz bērnu literatūras nodaļu, jo likās, ka tur vajadzētu būt, ja nebija daiļliteratūrā : D, ai, baigi ieberzos)
visus stāstus beigās neizlasīju, man pietika ar to, kas tur bija jau iekšā. gan jau autors nebija ilgi ticis pie seksuālām attiecībām, jo nu es nespēju iedomāties citu iemeslu – vai tiešām franči izmanto arī šādas metodes?
1 zvaigzne par to, ka kaut ko tādu var izdomāt ; 2 zvaigzne par zīmējumiem
ielikšu laikam beigās kādu fragmentu, atšķirot nejaušu lapu –
Alise jūt, kā viņas dzimumorgāni zem baltajiem tenisa svārciņiem pulsē
ai, nu ko
ai, fūūū – šī bija tāda dīvaina estētiskā erotika, kaut arī varbūt tas ir pārāk maigi teikts – šī bija estētiska PORNOgrāfija ar tii ii i i i i i i i k samaitātām pasakas uztverēm, kas ietver nogribējušos Sniegbaltīti ar septiņiem maziem brīnumiem (jā, tieši ar tiem), ar Alises nepārvarajām tieksmēm (drāzties?; izglītoties?), ar it kā nogribējušos večuku (kurš laikam ir tas autora prototips), kuram jāraksta perversas pasakas, lai liktu sarkangalvītēm nosarkt
paņēmu šo palasīt, jo gribējās paskatīties, cik gan tālu var sniegties cilvēka fantāzija erotikā – starp citu, franču rakstnieka (par šo patiesībā ir pluss, jo, no vienas puses, ir grūti rakstīt erotiskas lietas, lai arī neatkārtotos formās un izpausmes veidos, bet, no otras puses, kaut kā smieklīgi, ka esam iemācījušies samaitāt lietas, pat pasakas – bet ai)
+ ar šo visu pasākumu bija jautri bibliotēkā, kur es izstaigājos, taču beigās grāmata kā nolemta stāvot krātuvē, kura jāprasa bibliotekārītei un kura pateica, ka tā ir 18+ un vai tiešām to vēlos ; tad mēs iesmējāmi un, jā, tas bija neveikls, bet reizē ikonisks brīdis (arī tas, ka gāju uz bērnu literatūras nodaļu, jo likās, ka tur vajadzētu būt, ja nebija daiļliteratūrā : D, ai, baigi ieberzos)
visus stāstus beigās neizlasīju, man pietika ar to, kas tur bija jau iekšā. gan jau autors nebija ilgi ticis pie seksuālām attiecībām, jo nu es nespēju iedomāties citu iemeslu – vai tiešām franči izmanto arī šādas metodes?
1 zvaigzne par to, ka kaut ko tādu var izdomāt ; 2 zvaigzne par zīmējumiem
ielikšu laikam beigās kādu fragmentu, atšķirot nejaušu lapu –
Alise jūt, kā viņas dzimumorgāni zem baltajiem tenisa svārciņiem pulsē
ai, nu ko
August 5, 2024
Petit roman porno , se lit facilement.
May 19, 2011
Un escritor con sequía narrativa se ve encerrado en una casa de campo con su lujuriosa amante, la sobrina de ésta y una neumática criada. Sus aventuras relatando (y poniendo en escena) cuentos infantiles "adaptados", desde caperucita hasta pinocho, a las tres exigentes damas, completan un libro imprescindible de la literatura erótica.
January 8, 2018
No. Just... No.
March 21, 2022
C’est un joli livre (esthétiquement, grâce aux très soignées éditions Finitude) avec de rigolotes illustrations d’Alban Caumont. Mais pour ce qui est de l’érotisme… ma foi… il est bien daté, cru et grassouillet.
Autrefois, peut-être, mais là… voilà un réjouissement bien tristounet
https://www.noid.ch/contes-a-faire-ro...
Autrefois, peut-être, mais là… voilà un réjouissement bien tristounet
https://www.noid.ch/contes-a-faire-ro...
December 10, 2021
L’écriture est quelque peu grossière et redondante c’est dommage quelques touches d’humour aurait peut être donner plus de style…
November 6, 2011
Je me souviens de ma première lecture de ce livre et de mes attentes : mon attention avait été attirée par le titre assez provocant et par le bandeau rouge sur lequel figurait l'accroche suivante.
Pinocchio, est-ce vraiment son nez qui s'allonge ? Qu'en est-il réellement de la chatte de la mère Michel ? Et des trois petites cochonnes? ... Pour des fêtes coquines, des contes réservés aux adultes*.
Je m'attendais donc à un recueil de contes revisités de façon coquine ou à une interprétation orientée vers une lecture sexuelle des histoires de notre enfance. Finalement, après un certain étonnement, c'est un roman pornographique, servant de récit-cadre à une série d'adaptations érotiques de contes, que j'ai lu.
Pour cette relecture, plus "avertie" et sachant à quoi m’attendre, je n'ai plus eu cette surprise initiale. Malgré tout, je ne me souvenais pas de tout et ai eu le plaisir de redécouvrir ce texte et ses différentes composantes, sans sentiment excessif de redite.
Tout d’abord, les contes : les reprises sont originales et ne se limitent pas, comme j’avais pu le croire, à une réinterprétation. Au contraire, Jean-Pierre Enard innove à partir d’éléments topiques connus ou surtout de personnages traditionnels, de manière plus ou moins réussie selon les récits. Si L’effet Pinocchio et Blanche-Neige tournante par exemple sont assez prévisibles, Les trois petites cochonnes et Recettes d’Ogresse ont un déroulement plus inattendu et drôle. Le seul conte qui m’a vraiment déplu est Une scène (tout à fait) primitive qui semblait plus artificiel et destiné à remplir les pages. La chute est réussie, mais le déroulement trop mécanique.
Ensuite, le récit-cadre : j’avais gardé un assez bon souvenir de celui-ci, mais il m’a moins plu cette fois, par son caractère répétitif, surtout à la fin. J’ai aussi trouvé plusieurs figures décrites dans le livre assez invraisemblables et, tout en cherchant à deviner comment elles étaient possibles et si je n’avais pas mal lu, je détournais mon attention du texte. Par contre, j’ai apprécié la diversité des métaphores employées par l’auteur : du vocabulaire floral à celui de la cuisine, plusieurs domaines sont revisités et réemployés.
Et enfin, la chute : je ne m’en souvenais plus, mais elle est particulièrement réussie selon moi. Un dernier conte, présent dès le début du roman, est convoqué, transformant l’ensemble du récit-cadre en un conte, dont le narrateur est l’un des personnages involontaire et inconscient de l’être jusque-là. Un tour d’adresse habile et réussi !
http://minoualu.blogspot.com/2011/11/...
Pinocchio, est-ce vraiment son nez qui s'allonge ? Qu'en est-il réellement de la chatte de la mère Michel ? Et des trois petites cochonnes? ... Pour des fêtes coquines, des contes réservés aux adultes*.
Je m'attendais donc à un recueil de contes revisités de façon coquine ou à une interprétation orientée vers une lecture sexuelle des histoires de notre enfance. Finalement, après un certain étonnement, c'est un roman pornographique, servant de récit-cadre à une série d'adaptations érotiques de contes, que j'ai lu.
Pour cette relecture, plus "avertie" et sachant à quoi m’attendre, je n'ai plus eu cette surprise initiale. Malgré tout, je ne me souvenais pas de tout et ai eu le plaisir de redécouvrir ce texte et ses différentes composantes, sans sentiment excessif de redite.
Tout d’abord, les contes : les reprises sont originales et ne se limitent pas, comme j’avais pu le croire, à une réinterprétation. Au contraire, Jean-Pierre Enard innove à partir d’éléments topiques connus ou surtout de personnages traditionnels, de manière plus ou moins réussie selon les récits. Si L’effet Pinocchio et Blanche-Neige tournante par exemple sont assez prévisibles, Les trois petites cochonnes et Recettes d’Ogresse ont un déroulement plus inattendu et drôle. Le seul conte qui m’a vraiment déplu est Une scène (tout à fait) primitive qui semblait plus artificiel et destiné à remplir les pages. La chute est réussie, mais le déroulement trop mécanique.
Ensuite, le récit-cadre : j’avais gardé un assez bon souvenir de celui-ci, mais il m’a moins plu cette fois, par son caractère répétitif, surtout à la fin. J’ai aussi trouvé plusieurs figures décrites dans le livre assez invraisemblables et, tout en cherchant à deviner comment elles étaient possibles et si je n’avais pas mal lu, je détournais mon attention du texte. Par contre, j’ai apprécié la diversité des métaphores employées par l’auteur : du vocabulaire floral à celui de la cuisine, plusieurs domaines sont revisités et réemployés.
Et enfin, la chute : je ne m’en souvenais plus, mais elle est particulièrement réussie selon moi. Un dernier conte, présent dès le début du roman, est convoqué, transformant l’ensemble du récit-cadre en un conte, dont le narrateur est l’un des personnages involontaire et inconscient de l’être jusque-là. Un tour d’adresse habile et réussi !
http://minoualu.blogspot.com/2011/11/...
February 13, 2025
wow, el autor sabía cosas, hay gente muy zumbada
August 31, 2015
Più che terminato, interrotto circa a metà.
La seconda stella gliel'ho data per certe originalità nella rivisitazione delle favole (tipo le tre porcelline che devono piegare alle proprie voglie un lupo masochista) e per una certa ricercatezza nel vocabolario e nelle metafore "allusive", perché la storia che fa da "trait d'union" fra i raccontini e che purtroppo occupa la maggior parte del libro è un banale desiderio porno di un adulto maturo, di una noia mortale e ripetitivo come pochi.
La seconda stella gliel'ho data per certe originalità nella rivisitazione delle favole (tipo le tre porcelline che devono piegare alle proprie voglie un lupo masochista) e per una certa ricercatezza nel vocabolario e nelle metafore "allusive", perché la storia che fa da "trait d'union" fra i raccontini e che purtroppo occupa la maggior parte del libro è un banale desiderio porno di un adulto maturo, di una noia mortale e ripetitivo come pochi.
Displaying 1 - 12 of 12 reviews