Младо момиче влиза в болница поради проблеми със сърцето. В стаята лежат три сърдечноболни възрастни жени. Всяка разказва за себе си, за миналото си, за мъжете, с които е била, за съдбите на децата. Момичето слуша и записва. И постепенно се включва активно в живота на трите жени. Общо за всички е увлечението по симпатичния доктор Винтер. Възрастните дами му се възхищават тайно и с всички сили помагат на "съквартирантката" си да се пребори за любовта му. Болницата се превръща в микрокосмос на обществото, в опитна лаборатория за съвместния живот между стари и млади. На фона на тази история романът стига до дълбоки прозрения за живота, смъртта и любовта. За необходимостта да приемаш съдбата си във всяка ситуация.
Anna-Elisabeth Mayer was born in 1977 in Salzburg and now lives in Vienna. She studied Philosophy and Art History and subsequently taught literacy programmes for female immigrants. Mayer then continued her studies at the German Literature Institute in Leipzig. She has received various literary awards, and regularly publishes in periodicals and anthologies. Fliegengewicht is her first novel.
Pilnīgi un galīgi noticēju aprkastītajai videi, pati iedomājos sevi tai palātā, kur vecās kundzes, nogarlaikojušās līdz kliņķim, svaigajām asinīm steidzas izstāstīt visu dzīves laikā pieredzēto, visas vienlaicīgi, reizē gan dzirdot, gan nedzirdot cita citu. Slimnīcas palāta ne vienmēr nozīmē izmisumu (pat tādā nopietnā nodaļā kā kardioloģija), tā gluži vienkaŗsi, kā jau viss dzīvē, ir jāmēģina izdzīvot pēc labākās iespējas, prieku gūsot ikdienas sīkumos.
Spoža autores debija. Ļoti interesanti šķita, ka par galveno varoni neuzzinām gandrīz neko vien to, kāda ir profesija un ka viņai ir nepieciešama sirds operācija, pat "cālīša" vārdu vismaz es nemanīju pieminētu. Slimnīcas palāta ir kā vesela, pilnīgi izolēta pasaule, kurā meitene ar putna svaru pavada savas dienas starp trim krustmātēm fejām, kuras kavējas atmiņās un alkst izklaides vienmuļajā ikdienā, un viņas liek c(d)erības uz cālīti un galu galā iedvesmo cālīti uz rīcību pret savu gribu. Brīžiem smieklīga, brīžiem ironiska, brīžiem gaisīgi sērīga, bet ļoti sabalansēta, aizraujoša un cilvēcīga grāmata par sieviešu dzīvi un mīlestību.
Може би , ако не беше написана като едно изречение без край, щеше да ми хареса повече. Но по този начин не мога да се концентрирам и да проследя всички действия. А и безкрайното уточнения на изрази от рода " той каза", "влизайки" след всяко изречение състоящо се от една дума, загубва нишката на книгата.Иначе може би има и чувство за хумор, но се уморих да го търся. Но пък ако всяко изречение от диалозите , започва на нов ред в тази книга, тя щеше да достигне 600 страници поне.