Katra Ingas Pērkones grāmata ne tikai paplašina mūsu zināšanu lauku par Latvijas kino vēsturi, bet arī aktualizē Latvijas kino teorijā paradigmas un konceptus, kas ir novatoriski arī starptautiskajā zinātnes vidē. Tā savā jaunākajā pētījumā “Afekti un atmiņas. Par sajūtām un Latvijas kino” autore veido aizraujošas dažādu tagadnes un pagātnes kinematogrāfisko parādību afektu kartes. Vēl vairāk: filmu analīzē izmantojot radikāli subjektīvu pieeju zinātniskam tekstam, Pērkone ir celmlauze Latvijas kino teorētiskajā domā, uzskatāmi demonstrējot, ka pētnieka subjektivitāte var būt norma arī akadēmiska tipa tekstos.
Šķiet, ka autore raksta ar arvien brīvāku un plašāku vēzienu, lasīt ir interesanti un nu jau vairāk ne tikai kino teorijas kontekstā. (lai gan arī tajā ir inovatīvi, negribas pat iedomāties, cik skumja būtu LV kino doma bez IP tekstiem)