Kādreiz dziļā bērnībā bija pirmais spiegu.. ēē.. IZLŪKU gabals, kuru izlasīju ar tikpat dziļu interesi. Atceros, ka neizdzēšamu iespaidu atstāja galvenā varoņa ideālā vācu valoda - tiešām nesapratu, kā to var apgūt tik nevainojami, ka vienīgie, kas nojauta, ka viss nav gluži perfekti, bija kurlmēmie spiegi, kuri pamanīja zināmu savādību lūpu kustībās. Vēl pēc kāda laika šis tūkstošlapu ķieģelis laikam zaudēja sākotnējo pievilcību, jo kalpoja par paliktni, kad izšuvu savu pirmo un vienīgo gobelēnu...