Cilvēkam vajag suni

by Regīna Ezera

piecu stāstu cikls “Cilvēkam vajag suni” sākas ar stāstu, kā vecs vīrs aizved uz Centrāltirgu pārdot četrus kucēnus. Tos nopērk četri dažādi cilvēki – labsirdīgais muzikants Gusts, trīs studentes, kas kucēnu vēlas uzdāvināt kursabiedram Aleksandram, puisēns Zigurds, kas par kucēnu atdod visu savu naudu, un uzdzīves kārais Arnolds, kas to atdāvina savai draudzenei, bufetniecei Irmai. Katra no nākamajām četrām novelēm atklāj ne tikai kucēnu un to saimnieku likteņus, bet arī jauno saimnieku attieksmi pret tiem, atverot to sirdis labestībai un mīlestībai.

Genres: School, Fiction, 20th Century, Love, Short Stories

92 pages, Hardcover

First published January 1, 1975

About the author

Regīna Ezera (1930-2002) (dzimtajā vārdā Regīna Šamreto) dzimusi 1930. gada 20.decembrī Rīgā amatnieka un medmāsas ģimenē. Mācījusies Rīgas 28. vidusskolā un N. Draudziņas 7. vidusskolā, ko absolvējusi ar sudraba medaļu. 1955. gadā beigusi Latvijas Valsts universitātes Žurnālistikas nodaļu. Strādājusi laikrakstā „Pionieris” un izdevniecībā „Bērnība”. Rakstniece bija divreiz precējusies – ar bijušo leģionāru Jēkabu Lasenbergu un ar žurnālistu tulkotāju Česlavu Kindzuli, abas laulības tikušas šķirtas. Rakstniecei ir trīs meitas – Inese, Ilze, Aija. Audzinādama trīs meitas, R.Ezera atlicina laiku arī patstāvīgam personības veidošanas darbam - literatūras, kultūras vēstures un dabaszinātņu studijām, dzimtās valodas apgūšanai un pilnveidošanai.

Regīnai Ezerai bija vairāki apbalvojumi: LPSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces (1974) un LPSR Tautas rakstnieces nosaukums (1981), apbalvota ar Eduarda Veidenbauma prēmiju (1968), LPSR Valsts prēmiju (1972), ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995). Regīna Ezera mirusi 2002.gada 11.jūnijā Ķegumā. Kopš 2003.gada R.Ezeras mājās Ķeguma "Briežos" atklātas rakstnieces memoriālās istabas.

Reviews

[Sintija Meijere · Rating 4 out of 5]

Ja ārā līst, tad šodien var pabeigt vēl vienu grāmatiņu. :)
Ahh, šis bija tik sirsnīgi! 🤍
Nesaprotu, kā man šī grāmata bija paskrējusi garām obligātās literatūras laikā.
Regīnas Ezeras bagāto valodu un prasmi savirpināt garus, bet jēdzīgus teikumus ir bauda lasīt!
Ļoti patika krājuma kompozīcija - pirmais stāsts ieskicē varoņus un tad nākamie stāsti atklāj katra varoņa dzīvi.

❗️Brīdinu par nopietnu blakni - pēc izlasīšanas nenormāli gribas kucēnu! 🐶

[Kristīne · Rating 5 out of 5]

Nu kā tu negribēsi suni pēc šādas prozas?

Vēl viens tukšumiņš no skolas obligātās programmas aizpildīts. Stundās iztiku ar fragmentiem, un labi, ka atradu ceļu pie teksta šajā vecumā. Sunīšī jā, utji-putji, bet tie cilvēku stāsti ir īstās pērles. Un tie garie teikumi! Vārds pie vārda sagulst kā medus uz svaigas rupjmaizes, un klāt piedzerts auksts piens, tikko no pagraba. Vietām saldi, vietām paurbinoties dvēselē, bet vienmēr skaidri un skanoši kā pavasara strauts, kas atrauj vaļā dubļu slūžas.

[Ingrida Ceple · Rating 4 out of 5]

Četri kucēni, katrs nokļuvis kādā no četru saimnieku dzīvēm un likteņiem. Man, kā izteiktai suņumīlei lasot šo grāmatu, skaidrs, ka Regīnai Ezerai suņi bija patiesi svarīgi un īpaši, sajūtams katrā to aprakstošā rindiņā. Protams, suns šeit spēlē kopsaucēja lomu, jo katra saimnieka stāsts nav rozēm kaisīts.
Bauda lasīt!

''Suns ir ievērojamākais, pilnīgākais un derīgākais ieguvums, pie kā cilvēks jebkad ir ticis.
Suns cilvēku dara labu!'' (33)

[Zane · Rating 4 out of 5]

Šķiet, ka pēdējo reizi lasīju vien skolā. Atmiņa atjaunota veiksmīga.
Grāmata patīk - tagad novērtēju vairāk kā skolā, jo vairāk nianses pamanīju un tās lika aizdomāties, pasapņot, pasāpēt līdzi.

[Elizabete Anna Markova · Rating 4 out of 5]

4,5⭐️ Šī grāmata mani pārsteidza, jo, kā visas grāmatas par vecajiem laikiem, man likās, ka šī grāmata nebūs interesanta, taču ta bija. Sākumā grāmata likās garlaicīga tās garo teikumu dēļ, taču beigas man ta ļoti iepatikās. Ja neskaita garos teikumus un nodaļas, grāmata bija ļoti mīļa un sirsnīga!

[Malvīne S. · Rating 4 out of 5]

Sirsnīgi un ikdienišķi stāsti ❤️

«arī suņa sirdij ir savs sāpju mērs tāpat kā cilvēka sirdij, to kā glāzi var pieliet tikai līdz malām un ne vairāk, jo pārējais jau līst pāri un garām.»

[piparmetru teja · Rating 5 out of 5]

Brat vasara? Nē, Regīnas Ezeras ziema
(Lasīju skolai, pilnīgi neregretoju, bet es tagad tā gribu kucēnu 😔)

[mikelis (moony’s vers.) · Rating 4 out of 5]

Man ir sliktas asociācijas ar so grāmatu jo fragments no taas bija eksamenaa, bet kopumā, loti laba grāmata, tikai dažos brīžos apjuku.

[Tija Bija · Rating 4 out of 5]

Suni man nevajag, tiešām,
bet katru gadu starp cīruļputeni un slapdraņķi
man savajagas Regīnas Ezeras stāstu.
/Taisni tāpat kā starp rudens briestošo melanholiju un decembra kailsalu savajagas Remarka romānu/

[Vilis · Rating 4 out of 5]

Šķiet, raitākie teikumi latviešu literatūrā, kas ļauj baudīt arī visādi citādi labos, bet ne gluži satriecošos stāstus. Jo sevišķi tas attiecas tieši uz "Cilvēkam vajag suni" sadaļu (šajā krājumā bija vēl kādi 10 citi stāsti), kaut man vislabāk laikam patika pats pirmais gabals "Šūpoles", jo tur viss bija mazāk skaidri nekā citos stāstos - tiesa, ar prieku varu ziņot, ka arī citos gabalos beigas lielākoties ne tuvu nebija viennozīmīgas.

[Ilze · Rating 5 out of 5]

Nosaukums izsaka visu – jā, cilvēkam [man] vajag suni.

[Kristīne Līcis · Rating 4 out of 5]

Šos stāstus pirmo reizi lasīju vēl kaut kad tīņu gados, kad strādāju Rīgas Zoo un biju apsēsta ar suņiem un zirgiem. Izlasīt izlasīju, bet tālaika nedaudz eksaltētajā skatā uz dzīvi noteikti nenovērtēju piecu stāstu komplekta nesteidzīgo sižetu, cilvēcīgos personāžus un mierīgo dzīves gudrību. Šoreiz lasīšanas noskaņojums daudz apcerīgāks, vecais vīrs, kurš pārdeva četrus kucēnus, šķiet kā četru paralēlo pasauļu radītājs, un lasītājam ir iespēja uz brīdi ieskatīties šajās pasaulēs. Pie studenta Aleksandra, kur kucēns nonāk visnepiemērotākajā brīdī - vakarā pirms svarīga eksāmena. Pie puišeļa Zigurda un dienas, kad viņa ģimene ir spriedzes pilna. Pie dzērāja Arnolda, kuram krietni jānopūlas, lai pie kucēna tiktu, jo, vecā vīra vārdiem, "sunim vajag kārtīgu saimnieku, nevis no abiem galiem apzelētu makaronu." Un tad arī pie Gusta, kurš nav piemērots ne savai valdonīgajai mātei, ne dzīvei vispār. Sirsnīgi un skumji vienlaikus.

Un tas viss izstāstīts lieliskā valodā, ar lieliskiem visikdienišķāko lietu aprakstiem. Šo teikumu par tirgū izliktajām precēm pārlasīju vairākas reizes: "Tā domāja vecais, iedams gar un starp galdiem, uz kuriem grēdojās vaskaini un spoži sarkani āboli, slējās kaudzītēs pilni apslēptas dzīvības kā lieli ikri, no kuriem jāizšķiļas neparastām, milzīgām zivīm, un kāpostu un ķirbju plikpaurainās, trulās galvas balsnīja kā pilnmēneši, un zāļu tējas dvesmoja sūri, grūti, sāji un medaini - pēc kaulu sāpēm, bezmiega, tālas vasaras un saldas apgrēcības."

Vienīgi skumji, ka sievietes stāstos - Zigurda mamma Elizabete un Arnolda paziņa Irma - ir tik noguršas, izdzisušas, lai arī pacietīgas un piedodošas. Kaut nu tās paralēlās pasaules un kucēni būtu viņām labvēlīgi.

"Un vispār - suns cilvēku dara labu!"

[Evelīna Astrātova · Rating 2 out of 5]

viena no tām latviešu literatūras klasikām, kas pēc obligātās skolas programmas tiek fragmentāri pārlasīta skolas solā un tad pēcāk pie tevis ierodas dzīves laikā..
atmiņā paliekoša noteikti būs nodaļa ar nosaukumu “stress”— Elizabetes cīņa ar kārtējo pusmūža vīrieti, kuram zobu sāpes ir pasaules gals, un pa virsu tam vēl dēls, kurš zāļu vietā mājās atnāk ar suni.
Regīnas māksla savirpināt un savīt garus, tomēr skaistus un lieliski saprotamus teikumus ir viņas īpašais rakstnieces talants, tomēr es vēl neesmu guvusi patiku pret ‘izpušķojumiem’...
lai vai kā mana atziņa pēc izlasīšanas: suns pats atrod savu saimnieku. nonācis nepareizās rokās, tomēr atradīs ceļu pie cilvēka, kuram vajag suni.. pie cilvēka, kuru pieradinās..
paldies par sirdi sildošo mīlu pret suņiem!

“suns ir ievērojamākais, pilnīgākais un derīgākais ieguvums, pie kāda cilvēks jebkad ir ticis.”
“...jo cilvēka un suņa laimei jau nemaz nevajag tik daudz.”

[Una Bērziņa - Pudule · Rating 3 out of 5]

3.5
Sirsnīgi stāsti par cilvēkiem un sunčiem. Vienīgais, kas ik pa laikam traucē ur nevajadzīgi garie teikumi. Es saprotu, ka garie teikumi ir kaut kāds latviešu literatūras zelts, bet garš teikums ir māksla tikai tad, kad tam var bez piepūles izsekot līdzi. Šeit daži teikumi vienkārši nogurdina. Ir ok pielikt punktu dažreiz.

[Monta · Rating 4 out of 5]

Esmu pārliecināta, ka vairākiem klasesbiedriem nepatiks šī grāmata, bet man viņa likās ļoti fun. To vajadzēja ļoti, ļoti uzmanīgi lasīt, lai saprastu, kas vispār notiek. Bet, ja visu saprot tad tik miermīlīga grāmatiņa❤️❤️. 4 zvaigznes, jo teikumi bija pārāk gari un ļoti viegli pazaudēties domā.

[katrīna · Rating 4 out of 5]

4/5 zvaigznes!!
Grāmata mani patīkami pārsteidza, teiksim tā. Grāmatā bija tiešām gari teikumi, tāpēc es saprotu, kāpēc cilvēkiem šī grāmata liekas garlaicīga un ilgi lasāma. Man jau arī pirms šīs grāmatas nepatika gari teikumi bez tiešās runas, bet šajā grāmatā es sapratu, ka ir grāmatas, kur pat prasās vairāk paskaidrojumi, un tieši piestāv garie teikumi.
Pēc grāmatas izlasīšanas es vēl vairāk nekā iepriekš vēlos sev mājdzīvnieku, kaut vai suni, kurš būtu mans labākais draugs.
Suns patiešām ir cilvēka daļa, un suns neprot runāt, lai pierādītu mums, cilvēkiem, ka mīlēt mēs varam arī bez vārdiem, tikai ar jūtām!

Otro reizi lasot, man nejēdzīgi, bet konkrēti garie teikumi vairāk krita uz nerviem.

[Ieva · Rating 5 out of 5]

Šī bija patīkama atkalredzēšanās ar bērnībā ļoti iemīļoti grāmatu.
Pirmais jaunatklājums (aizmirsts kā tolaik nebūtiska nianse), ka kopsaucējs visiem stāstiem ir tādi paši kucēni, kāds man bija un nu jau ir pieaudzis mājās: takša jauktenīši... Nu bet protams, ka tas uzreiz sasilda manu sirdi!
Jāatzīst, ka bērna acīm garām paslīdēja smeldzīgais fons, un tie vienkārši bija stāsti par 4 kucēniem, kuri tika pie saimniekiem. Tagad... tie ir stāsti par ikdienas ritenī ierautiem ne pārāk laimīgiem cilvēkiem, kuru dzīvi tāds suņa bērns var padarīt laimīgāku – jo sakiet ko gribat, cilvēkam patiešām vajag suni.

[Elina · Rating 5 out of 5]

Izcilas noveles un stāsti, apbrīnojama valodas bagātība!

[Mārtiņš Vaivars · Rating 3 out of 5]

"sunim, tāpat kā cilvēkam, vajag mīlestību". Varbūt man vajag suni?

Ezera ik pa brīdim izvelk kādus latviešu vārdus vai frāzes, pie kuriem jāiepauzē un jāpadomā par to, ka kopš bērnības tos neesmu dzirdējis.

Lai gan grāmata laikam domāta bērniem, Ezera liekas ļoti dzīvesgudra un vieda. Daudz runājot par grūtām laulībām, romantisku samierināšanos vai novecošanu.

Pēdējā nodaļa man ļoti krita uz nerviem, bet tur neko nevarēju iesākt - man riebjas cilvēki, kas slikti publiskās vietās spēlē akustiskās ģitāras un iedomājas, ka ir labākie ļaudis pasaulē. Un tas, cik jūsmīgi Ezera šādu cilvēku aprasta ("ģitāra kā sievietes augums") man tikai lika vēl vairāk sapīkt. Arī jūsmošana par lauku/kolhoza dzīvi un tikumiem man nevar sagādāt prieku.

[kafijas kanna · Rating 4 out of 5]

Salīdzinu grāmatu ar Valmieras teātra izrādi, nepasakot neko priekšā, izņemot 3. punktā pieminot kucēnu dzimumus.
1. beigas,,,, izrādes beigas man nepatika salīdzinot ar grāmatu, izrāde atstāj ar trauksmainu noskaņojumu, taču grāmatas beigas ieaijā saldā pēcgaršā, kad uz mēles var tiešām sagaršot maigumu, kuru piešķir suns cilvēka dvēselei.
2. Mans personīgais viedoklis par Elizabetes, medmāsas, ģimeni - labāk patika stāstā ģimenes sastāvs, jo ļauj paust empātiju, protams, izrādē to nebūtu tik viegli realizēt ņemot vērā aktieru vecumu.
3. Vispār jau tur bija arī viena suņu kucīte , visi nebija puikas - bet atkal - teātra interpretācija, nav sliktāk, vienkārši citādāk.
Kopumā - viegli izlasāma grāmata visiem, kuriem viegla valoda tīk UN ir suņumīļi :)

[Jolanta Barinska · Rating 5 out of 5]

Cilvēkam vajag suni- apzinās to viņš vai ne..

Grāmatu izlasīt vēlējos, jaunākās meitas vadīta, jo viņas vēlme pēc šuneļa ir neizsīkstoša. 4 suņuku nākotnes līkloči ar viņu nākamajiem saimniekiem. Par nesavtīgu mīlestību un mazo dzīvībiņu paļaušanos.

[Katrīna Jēkabsone · Rating 5 out of 5]

Sirsnīgi, silti. Ar bagātu, bet nepārcakotu valodu.

[Elzons · Rating 2 out of 5]

Man šī grāmata īsti nepatika, es to lasīju, jo skolai vajadzēja. Bet bija interesanti skatīties no tik daudziem skata punktiem

[Ieva Artmane · Rating 5 out of 5]

Patīk, arī n-to reizi pārlasot. Patiesas, mūžīgas vērtības skaistā valodā ietērptas.

[Madara · Rating 5 out of 5]

“(..) suns ir ievērojamākais, pilnīgākais un derīgākais ieguvums, pie kāda cilvēks jebkad ir ticis.”

[rūta · Rating 4 out of 5]

vēl nekad nebiju lasījusi grāmatu ar tik gariem un detalizētiem teikumiem! man ļoti patika, ka viss bija tik plaši un sirsnīgi aprakstīts. :-)

[Anna · Rating 1 out of 5]

Lmao Gusts stinky fr fr

[trine! · Rating 4 out of 5]

man arī vajag suni !

[Mārīte Ločmele · Rating 5 out of 5]

Šai grāmatai un stāstam ir pārāk emocionāla piesaiste...

[Anna Jume · Rating 3 out of 5]

Sākumā vijās līdzīga noskaņa cauri visiem stāstiem.