"..Dzīve apstiprina kādu vienkāršu patiesību: mūs nemaina tas, ko zinām, bet tas, ko darām. Vairumā gadījumu lielaka problēma ir nevis tā, ka mēs par maz zinātu, bet gan tā, ka neprotam savas zināšanas konvertēt reālā rīcībā. Tāpēc ar visu ļoti noderīgo zināšanu nastu uz pleciem mēs turpinām dzīvot dzīvi, kas nesniedz pieildījumu un jēgas izjūtu.."
".. Katram no mums ir jārisina savi īpašie uzdevumi un jāsatiekas ar saviem īpašajiem šķēršļiem.."
".. saistībā ar praksēm bieži esmu domājis par ticību, jo ticība burtiskā nozīmē ir uzticēšanās procesam, kuru cilvēks nespēj kontrolēt, vai došanās nezināmajā un nesaprotamā ceļā, kā to darīja, piemēram, Bībeles Ābrahams. Tu nezini un nevari zināt (un paldies Dievam, ka tā!), kāds būsi pēc gada, pieciem vai desmit. Tu vari tikai izlemt paklausīt vai nepaklausīt savai iekšējai balsij, iekšējai nepieciešamībai, ilgām, slāpēm, neatvairāmam Aicinājumam. Un dzīvē ir brīži, kad tam nav iespējams pretoties.."
".. Nereti pirmā labā krīze garīgajā ceļā ir atziņa, ka es vairs nekontrolēju paša uzsākto praksi. Tā sāk darboties pati par sevi, pēc saviem ieskatiem.."
".. No praksēm būtu ļoti maza jēga, ja tas mūsos paveiktu tikai tik daudz, cik tām atļaujam. Vēl vairāk - man pat šķiet, ka prakse ir "ņemama par pilnu" tikai no tā brīža, kad tā aizvedusi mūs pie pirmā pārsteiguma.."
".. Kas īsti notiek manā dzīvē? Ko es patiešām vēlos?
Kas īsti notiek manā dzīvē?
Kas man dzīvē visvairāk trūkst?
Kur es šobrīd atrodos savas dzīves ceļā?
Kas man būtu jādara mazāk?
Kas man būtu jādara vairāk?
Kas ir patiešām svarīgs?
Kas patiešām nav svarīgs?
No kā man būtu jāatbrīvojas, lai varētu dzīvot jēgpilni?
Kas man jāapgūst, lai varētu dzīvot jēgpilni?
No kā es mēdzu izvairīties? Ko man vajadzētu uzdrošināties sevī pamanīt, satikt, noskaidrot?
Ko es patiesībā vēlos?
Ar atbildēm nesteidzies. Rezultātam jābūt nevis ātram, bet iespējami patiesam. Centies uz šiem jautājumiem atbildēt tik patiesi, cik vien šobrīd spēj. Velti katrai atbildei tik daudz laika un apjoma (lappušu), cik nepieciešams.."
❤️