Māsas Alise un Ieva aug bērnunamā Rundenes muižā, jo viņu māte ir alkoholiķe, bet tēvi – katrai savs – nav zināmi. Meitenēm ir paveicies, jo viņām atrasta audžuģimene Francijā. Taču izrādās, ka viss nav tik vienkārši.
Bērnunama kādreizējā audzēkne, tagadējā Francijas vēstniecības darbiniece Tīna Legrāna, apstākļu sakritības dēļ atgriezusies savā bērnības zemē, nojauš, ka skaistā vieta pie ezera slēpj sevī dīvainus un pat baisus notikumus. Neparasti liels psihotropo medikamentu patēriņš, jaunās medmāsiņas Elīnas noslepkavošana pirms dažiem gadiem un pat vēl senāki neparasti notikumi – tas viss liek Tīnai domāt, ka bērnunamā notiek noziedzīgi darījumi.
Skolotājas Judītes Emsiņas aka Annas Burgas (vecmāmiņas piemiņai) debijas krimināltrilleris izšaujas kā raķete un pēc brīža jau esi attapies, ka grāmata ir galā. Šoreiz tas ir mīnuss grāmatai, jo visi notikumi tik neticami ātri norisinās, tēli ņirbst gar acīm, pāris teikumi un jau izstāstīti traģiski notikumi, dzimtas vēsture utt. Man personīgi tas likās kā uzmetums/anotācija par grāmatu, kas vēl tikai tiek attīstīta. Nepārprotiet, sižets nav vienmuļš, ir ar spēcīgu naratīvu, spilgts un trillera cienīgs, bet visas sīkās detaļas kliegtin kliedza pēc rūpīgas pārskates, man vienkārši daudzas lietas negāja kopā vai nelikās ticamas. Kaut vai tas -(spoileris) iemīlēties pedofilā un bez soda ļaut dzīvot kopā tikai ar upuri un iespējams nākamo upuri?!
Tās visas ir, protams, manas subjektīvās domas un es zinu cilvēkus, kas ir sajūsmā-tā kā, tas ir gaumes jautājums. Iespējams, patiks arī tev.
This entire review has been hidden because of spoilers.
Sākums bija ļoti daudzsološs. Vainīgo uzminēju, kad tas pirmo reizi uznāca uz skatuves. Beigas vienkārši amorālas un neattaisnojamas. Gribētos dzirdēt, kā autore to pamato, un ko viņa ar to gribēja pateikt. Beigās nācās piedzīvot sliktas emocījas par izlasīto un dusmas par iztērēto naudu un laiku.
3 par debiju. Stāsts ir spraigs, aizraujošs, nevienā brīdī nav sajūta, ka kaut kam tiktu pievērsta lieka uzmanība. Varbūt pat brīžiem būtu noderējusi detalizētāka pieeja, jo dažādie notikumi izceļas katrs ar savu smagumu, un ir pagrūti pārslēgties no viena uz citu, kā garāmskrienot. Visvairāk traucēja nedaudz neticamie pavērsieni, šķiet, ar mērķi pēc iespējas vairāk pārsteigt lasītāju. Tas radīja pretējo efektu - šāda pieeja nodeva vainīgo grāmatas sākuma daļā (jo, hei, tam jābūt tam, kurš liekas vistālāk stāvošais). Un beigas. Lasītājs nemeklē šoku, bet dziļāku tēlu un viņu motīvu izpratni. Līdz ar to radās pretrunas, kuras tomēr stāsts neatrisināja. Es pieļauju, ka bijusi vēlme ievīt t.s. Stokholmas sindromu (tikai minu, jo citādu skaidrojumu es neatrodu), bet tas joprojām rada tikai atblāzmu no risinājuma skaidrojuma. Visu grāmatas laiku varonei ir vieni rīcības virzītājspēki, bet šeku reku "viņš bija lielisks vīrietis". Es teiktu, ka dīvaini, bet lietošu vārdu "nežēlīgi" pret varoņiem, kuru stāsts tika mēģināts risināt visas grāmatas laikā.
Bet laba lasāmviela brīvdienas pēcpusdienai. Tiem, kuriem patīk detektīvi, ar šo grāmatu būs iegūta izmeklēšanas stāsta deva.
This entire review has been hidden because of spoilers.
Raiti lasāms latviešu autores krimiķis. Šķiet, ka tieši stāsta plūdenums un autores valoda, spēja aprakstīt vidi, taču neiegrimt liekās detaļās, ir grāmatas lielākā vērtība. Ja zinām, ka dzīvē visādas neticamas lietas notiek, tad šis nemaz tik neticams stāsts nav. Vai tieši tādas beigas paredzēju? Nē. Lūdzu nelasiet šo grāmatu, ja nevēlaties sevi sāpināt ar stāstiem par vardarbību pret bērniem.
Šis nebija standarta detektīvs. Gan tāpēc, ka kaut kāda izmeklēšana notika tikai grāmatas pēdējā trešdaļā (lai gan viens no noziegumiem parādās jau pašā sākumā, tomēr apmēram divas trešdaļas grāmatas tiek veltītas iepazīstināšanai ar varoņu likteņstāstiem un dažādiem agrākiem un patreizējiem notikumiem), gan tāpēc, ka to neveica policija vai izmeklētājs. Vispār policijai šajā romānā ir tāda pabērna loma - savtīgie, uzpērkamie policisti vai nespējnieki. Un kam gan vajag policiju, ja ir nauda, kas atrisina pilnīgi visu? Jāteic, ka noziegums gan bija, nu ne viens vien, pie tam visi bija savā ziņā saistīti. Galvenā šīs grāmatas problēma šķita pārāk plakanie un klišejiskie varoņi. Labie ir labi, skaisti un pareizi, un visas viņu nelaimes ceļas tikai ārējo apstākļu dēļ. Savukārt sliktie ir nodzērušies, ļauni un nepatīkami, un visas viņu nelaimes ceļas tikai viņu pašu dēļ. Mans favorīts no tēliem ir Ieviņa, kuras darbībās un izteicienos es ieraudzīju īstāku cilvēku nekā pieaugušajos. Arī daudzi notikumi un apraksti ir klišejiski un paredzami. Lai arī grāmatā bija vairāki negaidīti pavērsieni, tomēr nevarētu teikt, ka nozieguma atrisinājums vai romāna nobeigums būtu pārsteidzoši. Īpaši jau nobeigums, kas labi piederējās attiecīgajiem varoņiem un kaut mazliet parādīja, ka pasaule autores uztverē nav tikai balta vai melna. Ne viss beidzas labi un ne viss, kas it kā beidzas labi, patiešām ir labi. Un tomēr par spīti kritikai, autore ir spējusi šos plakanos varoņus saaust samērā interesantā rakstā. Notikumi rit raiti, papildināti gan ar vēsturiskām, gan starpkulturālām ainām, un tajā visā izvairoties no ļoti būtiskiem caurumiem. Ja citkārt tik izteikta pasaules polarizēšana manī izsauktu vēlmi mest grāmatu pret sienu, tad šoreiz tā nebija, un par to vien šis romāns ir nopelnījis par veselu zvaigzni vairāk. Stāsta morāle - kam ir nauda, tas pasūta mūziku. Tiem, kurus neuztrauc baltie un melnie varoņi un kas vēlas lasīt diezgan raitu gandrīz detektīvromānu, šis varētu tīri labi iet pie sirds.
Aizraujoša grāmata ar savērptu sižetu. Lēkāšana laikā padara grāmatu īpaši aizraujošu. Patika, ka grāmatā nebija nekā lieka. Īsti nenoticēju beigām un galvenās varones tēlam, tādēļ divas zvaigznes mīnusā. Neticu, ka daudzas netīras lietas dzīvē var attaisnot tas, ka es taču esmu vīrietis". Un nespēju noticēt tam, ka sieviete spētu attaisnot pedofilu un ļaut turpināt viņam dzīvot kopā ar viņa upuri. Nespēja piedot pirms 30 gadiem notikušu noziegumu, par kuru vainīgo faktiski dzīve jau ir sodījusi un spēja piedot cilvēkam, kurš ir izmantojis bērnu un palīdzēt šim cilvēkam turpināt dzīvot ģimenē kopā ar izmantot bērnu likās ļoti neloģiska.
This entire review has been hidden because of spoilers.
Kaut kā likās tik līdzīgi Leldei Kovaļovai, ja nezinātu rakstnieci, liktos, ka lasu Leldes sarakstītu grāmatu. Izlasi un aizmirsti. Trešā zvaigznīte debijai par godu, bet nu ja kāds man jautātu vai jālasa - diez vai tērētu savu laiku... Bet viena vakara izklaidei varbūt.
Nopietni? Tas bija viss, ko varēju pateikt pēc grāmatas aizvēršanas. Absolūti neattaisnojamais pavērsiens un galvenās varones neizskaidrojami bezatbildīgā rīcība beigās noplicināja jebkādu iespējamo atzinību par stāsta plūdumu vai ko tādu.
Šī ir grāmata, kas mani pārsteidza. Sāku lasīt, lielas cerības neliekot, bet ātri vien tā mani aizrāva. Sižets it kā paredzams, bet nonākot līdz tās beigām saproti, ka tomēr neparedzams. Viegli lasāma, raita valoda. Mani tiešām patīkami pārsteidza! Atgādināja Meitenes Vilcienā latvisko variantu, tikai vienkāršotākā formā - stāsts veidojas no sākotnēji it kā savstarpēji nesaistītiem maziem stāstiem.
Grāmata ir interesanta un ātri „lasās”, proti, sižets ir aizraujošs un notikumiem bagāts. Tomēr vienlaikus, grāmata likās diezgan sadrumstalota un pārāk virspusēja (tomēr pāris vietās, likās, ka autore varēja tomēr drusku plašāk aprakstīt notikumus). Tāpat man personiski diezgan nepatika tā lēkāšana pa laikiem (proti, tagadne, pēc tam pagātne, atkal tagadne).
Izlasāma vienā elpas vilcienā. Prasmīgi savīti dažādi notikumi vienā stāstā. Notikumu kokteilis iespaidīgs. Noslēgums samulsināja un atstāja sajūtu "nopietni!", kas raisīja pretrunīgumu ar stāsta motīvu patiesības atklāšana, pāridarītāju saukšana pie atbildības.
Šī mistērija un neatrisinātais noslēpums aizrāva, visu laiku prātā paliekot jautājumam – kāpēc “Tētis”? Kad viss bija skaidrs un izstāstīts, paliku bez vārdiem. Izcili uzrakstīts darbs par ļoti smagu tēmu.
Lai gan vainīgais bija diezgan ātri saprotams, labi un aizraujoši veidots sižets. Izlasīju ļoti ātri, gribējās zināt, vai tiešām beigsies, kā iedomājos
Ļoti creepy stāsts ar creepy beigām, jo tik dīvainu izvēli izdara it kā labā un normālā galvenā varone. Visādi citādi – diezgan aizraujošs detektīvs, kaut arī pilns ar klišejām.