What do you think?
Rate this book
Bezvēsts pazudušās
“Bezvēsts pazudušās” ir stāsts par talantīgo Sanktpēterburgas kriminālpolicijas izmeklētāju Konstantīnu Aņisimovu, kas savas prakses laikā nav spējis atrisināt tikai vienu lietu – savas sievas Annas Aņisimovas mistisko pazušanu pirms diviem gadiem. Konstantīna sieva kādā ikdienišķā rītā iziet no mājas un vairs nekad neatgriežas. Nav ne liecību, ne pavedienu vai atrasto mantu. Izmeklētājs negaidīti saņem informāciju par kādu krimināllietu Latvijā, kad ļoti līdzīgos apstākļos pazudusi vietējā miljonāra sieva. Turklāt atklājas, ka nepazīstamā sieviete no citas valsts bijusi Annas vizuāla kopija. Meklējumi Aņisimovu aizved uz nomaļu Latvijas mazpilsētu, kuras iedzīvotāji glabā šaušalīgu pagātnes noslēpumu. Tā atrisināšana sniegtu atbildes uz daudziem jautājumiem.
328 pages, Hardcover
First published January 1, 2019
20 people are currently reading
259 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 94 reviews
April 26, 2020
Brīdinu, ieraksts var saturēt spoilerus!
Godīgi sakot es vīlos tajā, ka šī grāmata man lika vilties. Tādēļ atvainojos par manu negatīvu, subjektīvo vērtējumu. Es tiešām cerēju, ka beidzot, beidzot ir uzrakstīts kaut kas jauns un vērtīgs. Nebija.
Sākšu laikam ar to, ka manuprāt šādu grāmatu dēļ cilvēki izturas skeptiski pret latviešu autoru grāmatām. Esmu dzirdējusi un lasījusi atsauksmes, kas šo darbu ceļ slavas saulītē, tas tiek dēvēts par izcilu trilleri un pat detektīvu. Bet jebkurš lasītājs, kurš kaut reizi ir izlasījis vienu, tikai vienu labu detektīvu vai trilleri, līdzīgi kā es, teiks, ka grāmata nav ne trilleris ne detektīvs. Es nosauktu to tikai par neveiksmīgu mēģinājumu rakstīt šajā stilā, vienā vai otrā, vai abos reizē. Jo nevar tā īsti saprast, kur sižets vai pati autore centās iebraukt.
Parasti detektīvos sarežģīto sižetu atrisina policists, detektīvs, galvenais varonis vai kāda noteikta operatīva (reģistrēta vai nereģistrēta) grupa cilvēku. Trilleros stāstu atrisina tā persona kura ir iesaistīta, uz kuru visas grāmatas garumā autors un grāmatas varoņi uzveļ vainu.
Šeit savukārt sižetu atrisina pati autore. Jā, tā vienkārši, vienā brīdī varoņi, kas bija iesaistīti izmeklēšanā pazūd un visu atšķetina pati autore. Tik vienkārši.
Pietam galu galā izrādās, ka īsti bez vēsts neviens nav pazudis. Sievietes pašas ir aizmukušas un bija zināms, kur viņas ir. Parasti trillerī kāds kādu nolaupa, nogalina utt, bet šeit nē, nekā tāda, nekādas mistikas, vien atmiņas par kaut kādām pagātnes asinspirtīm un nelaimīgu sieviešu centieni atrast laimi.
Es nezinu kā citus, bet mani kaitināja tas, ka autore neskaitāmas reizes grāmatā lietām piemēroja ķiršsarkanu krāsu. Tik daudz ķiršsarkana, ka vajadzēja grāmatu nosaukt “Ķiršsarkanais”. Būtu jēdzīgāk. Kaitināja arī tas, ka autore visu detalizēti apraksta, pat otra plāna varoņus, stāsta kā tie ģērbušies un kādi tiem raksturi utt, lai gan visas grāmatas garumā tie uzrodas vienu vienīgu reizi un viņiem nekādas lomas stāstā nav. Radās sajūta, ka tiek “liets ūdens” apjomam, lai no lata romānu sērijas tiktu iespiesta grāmata cietajos vākos.
Parasti otra plāna varoņus prasmīgie autori neiezīmē, bet ja iezīmē, tad tie parādās vairāk nekā vienu reizi. Vai tie tiek raksturoti un aprakstīti ar kaut kādu jēgu. Te nebija. Vienā brīdī aprakstītais dakstiņu jumts arī šķita kaut kas baigi vērtīgs, bet ak jel, otru reizi netika pieminēts. (C’mon izlasiet kaut vai “Meitene vilcienā” vai kādu no Jū Nesbē darbiem, vai galu galā mūsu pašas Daces Judinas “Vasara pie jūras”).
Grāmatā pat nebija galvenā varoņa. Visi parādījās ik pa laikam un pazuda. Bet normāla galvenā varoņa tā arī nebija.
Skumji, ka no tik laba sižeta beigās ir iznācis tas, kas iznāca. Es tiešam cerēju uz ko labāku.
Un tās vēstules, kas tika ievietotas ik pa laikam, es kaut kad tikai uz beigām sapratu, ka tās bija vēstules, likās ka vienkārši kaut kas slīprakstā, lai ātrāk atšķetinātu sižetu. Jo to neviens varonis pats nešķetināja.
Grāmata sarakstīta vieglā valodā, lasās ļoti raiti, noteikti patiks kādai omai, tā kā droši dāviniet.
Ak jā, Latvijā ir tik daudz skaistas muižas, vienalga, ka šobrīd neapdzīvotas, pietam Google Earth piedāvā pat apskatīt tām pieguļošu apkārtni, ka man šķita tik muļķīgi izdomāt nereālu vietu. Varēja tak ieviest dzīvību kādā no tukšajām, neviena neapdzīvotajām muižām, bet nē, autore izdomāja nereālu vietu, toties kaimiņzemē netika izdomātas vietas, prototips bija pastāvošas vietas, kas man likās nesaderīgi. Ja fantazē, tad fantazē līdz galam, tāds ir mans viedoklis.
Godīgi sakot es vīlos tajā, ka šī grāmata man lika vilties. Tādēļ atvainojos par manu negatīvu, subjektīvo vērtējumu. Es tiešām cerēju, ka beidzot, beidzot ir uzrakstīts kaut kas jauns un vērtīgs. Nebija.
Sākšu laikam ar to, ka manuprāt šādu grāmatu dēļ cilvēki izturas skeptiski pret latviešu autoru grāmatām. Esmu dzirdējusi un lasījusi atsauksmes, kas šo darbu ceļ slavas saulītē, tas tiek dēvēts par izcilu trilleri un pat detektīvu. Bet jebkurš lasītājs, kurš kaut reizi ir izlasījis vienu, tikai vienu labu detektīvu vai trilleri, līdzīgi kā es, teiks, ka grāmata nav ne trilleris ne detektīvs. Es nosauktu to tikai par neveiksmīgu mēģinājumu rakstīt šajā stilā, vienā vai otrā, vai abos reizē. Jo nevar tā īsti saprast, kur sižets vai pati autore centās iebraukt.
Parasti detektīvos sarežģīto sižetu atrisina policists, detektīvs, galvenais varonis vai kāda noteikta operatīva (reģistrēta vai nereģistrēta) grupa cilvēku. Trilleros stāstu atrisina tā persona kura ir iesaistīta, uz kuru visas grāmatas garumā autors un grāmatas varoņi uzveļ vainu.
Šeit savukārt sižetu atrisina pati autore. Jā, tā vienkārši, vienā brīdī varoņi, kas bija iesaistīti izmeklēšanā pazūd un visu atšķetina pati autore. Tik vienkārši.
Pietam galu galā izrādās, ka īsti bez vēsts neviens nav pazudis. Sievietes pašas ir aizmukušas un bija zināms, kur viņas ir. Parasti trillerī kāds kādu nolaupa, nogalina utt, bet šeit nē, nekā tāda, nekādas mistikas, vien atmiņas par kaut kādām pagātnes asinspirtīm un nelaimīgu sieviešu centieni atrast laimi.
Es nezinu kā citus, bet mani kaitināja tas, ka autore neskaitāmas reizes grāmatā lietām piemēroja ķiršsarkanu krāsu. Tik daudz ķiršsarkana, ka vajadzēja grāmatu nosaukt “Ķiršsarkanais”. Būtu jēdzīgāk. Kaitināja arī tas, ka autore visu detalizēti apraksta, pat otra plāna varoņus, stāsta kā tie ģērbušies un kādi tiem raksturi utt, lai gan visas grāmatas garumā tie uzrodas vienu vienīgu reizi un viņiem nekādas lomas stāstā nav. Radās sajūta, ka tiek “liets ūdens” apjomam, lai no lata romānu sērijas tiktu iespiesta grāmata cietajos vākos.
Parasti otra plāna varoņus prasmīgie autori neiezīmē, bet ja iezīmē, tad tie parādās vairāk nekā vienu reizi. Vai tie tiek raksturoti un aprakstīti ar kaut kādu jēgu. Te nebija. Vienā brīdī aprakstītais dakstiņu jumts arī šķita kaut kas baigi vērtīgs, bet ak jel, otru reizi netika pieminēts. (C’mon izlasiet kaut vai “Meitene vilcienā” vai kādu no Jū Nesbē darbiem, vai galu galā mūsu pašas Daces Judinas “Vasara pie jūras”).
Grāmatā pat nebija galvenā varoņa. Visi parādījās ik pa laikam un pazuda. Bet normāla galvenā varoņa tā arī nebija.
Skumji, ka no tik laba sižeta beigās ir iznācis tas, kas iznāca. Es tiešam cerēju uz ko labāku.
Un tās vēstules, kas tika ievietotas ik pa laikam, es kaut kad tikai uz beigām sapratu, ka tās bija vēstules, likās ka vienkārši kaut kas slīprakstā, lai ātrāk atšķetinātu sižetu. Jo to neviens varonis pats nešķetināja.
Grāmata sarakstīta vieglā valodā, lasās ļoti raiti, noteikti patiks kādai omai, tā kā droši dāviniet.
Ak jā, Latvijā ir tik daudz skaistas muižas, vienalga, ka šobrīd neapdzīvotas, pietam Google Earth piedāvā pat apskatīt tām pieguļošu apkārtni, ka man šķita tik muļķīgi izdomāt nereālu vietu. Varēja tak ieviest dzīvību kādā no tukšajām, neviena neapdzīvotajām muižām, bet nē, autore izdomāja nereālu vietu, toties kaimiņzemē netika izdomātas vietas, prototips bija pastāvošas vietas, kas man likās nesaderīgi. Ja fantazē, tad fantazē līdz galam, tāds ir mans viedoklis.
This entire review has been hidden because of spoilers.
June 11, 2020
Sāku lasīt, jo uzzināju, ka tiek filmēts seriāls. Laba doma, jo pirmā sajūta sākot lasīt šo grāmatu bija - es lasu scenāriju filmai. Valoda nav pārāk veikla, īpaši tas jūtams sākumā. Būtu vajadzīgs nopietnāks redaktora darbs. Par pašu notikumu attīstību runājot, nebija visai daudz neloģismu, kas īpaši kristu acīs. Drīzāk dažas neskaidras situācijas un motivācijas. Daudz tēlu, kas liek nedaudz putroties sižeta attīstības gaitā.
Laikam tagad sācies trends uz neirotiskām sievietēm, jo arī šajā romānā tādu ir daudz. Man, jāsaka, tas jau apnicis. Vispār šeit nav daudz patīkamu, simpātisku tēlu.
Man netraucēja arī tas, ka darbība notiek izdomāta LV mazpilsētā, katrs lasītājs var iztēloties sev zināmu vietu.
Tā kā šis ir autores debijas romāns, viņai noteikti ir kur augt.
Ātri lasāms darbs kādam lietainam vasaras vakaram.
Laikam tagad sācies trends uz neirotiskām sievietēm, jo arī šajā romānā tādu ir daudz. Man, jāsaka, tas jau apnicis. Vispār šeit nav daudz patīkamu, simpātisku tēlu.
Man netraucēja arī tas, ka darbība notiek izdomāta LV mazpilsētā, katrs lasītājs var iztēloties sev zināmu vietu.
Tā kā šis ir autores debijas romāns, viņai noteikti ir kur augt.
Ātri lasāms darbs kādam lietainam vasaras vakaram.
April 5, 2021
Tā nu sanācis, ka autores debijas romānu izlasīju pēc "Svešinieki" un "Šoseja".
Manuprāt, priekš debijas romāna sanācis par daudz slāņains ar viskautko.
Nenoliedzami aizraujošs, bet kvalitātes ziņā ne līdz galam nostrādāts.
Toties sekojošie divi romāni šķita jau noslīpētāki, rakstīti jau ar iegūtu pirmo pieredzi.
Manuprāt, priekš debijas romāna sanācis par daudz slāņains ar viskautko.
Nenoliedzami aizraujošs, bet kvalitātes ziņā ne līdz galam nostrādāts.
Toties sekojošie divi romāni šķita jau noslīpētāki, rakstīti jau ar iegūtu pirmo pieredzi.
May 11, 2020
Es biju gaidījusi kaut ko daudz labāku. Diemžēl nevaru nosaukt šo grāmatu par labu krimiķi.
Par daudz drāmas un par daudz tēlu, kuru grāmatā vispār varēja arī nebūt, stāstā nekas īpaši nemainītos. Autore arī vietām pati nav piefiksējusi dažādas sīkas detaļas, kuru aprakstam velta lappuses, bet nākamajā nodaļā tās pati sagroza.
Iespējams, daudzas idejas radās tikai rakstīšanas gaitā, īsti nepārdomājot, kā tas saskan ar jau uzrakstīto?
Lai vai kā, man tāds rakstības stils sajūsmu neizraisa.
Par daudz drāmas un par daudz tēlu, kuru grāmatā vispār varēja arī nebūt, stāstā nekas īpaši nemainītos. Autore arī vietām pati nav piefiksējusi dažādas sīkas detaļas, kuru aprakstam velta lappuses, bet nākamajā nodaļā tās pati sagroza.
Iespējams, daudzas idejas radās tikai rakstīšanas gaitā, īsti nepārdomājot, kā tas saskan ar jau uzrakstīto?
Lai vai kā, man tāds rakstības stils sajūsmu neizraisa.
January 28, 2023
Zvaigznes lielā mērā ir par sižetu, jo tas noturēja uzmanību līdz beigām. Neizbrīna, ka grāmata pārtapusi seriālā, kaut kas tajā lielā mērā līdzinās scenārijam un romāna varoņi šķiet tādi kā sadomāti. Jā, grāmatai nekaitētu līdzautors, kas sižeta kaulus apaudzētu ar krāšņāku un ticamāku miesu, bet, iespējams, ka nākamajos romānos autore ar to tikusi galā labāk.
Grāmatu izlasīju vietnē 3td.lv.
Grāmatu izlasīju vietnē 3td.lv.
February 21, 2020
Četrām zvaigznītēm pievienotais apzīmējums "really liked it" šeit gan neder, bet pret latviešiem esmu pielaidīgāka, tāpēc lai nu būtu.
Pirmkārt, par sižetu. Visam pamatā esošie notikumi ir savērpti diezgan raiti. Jā, ir pāris caurumu, bet tie būtiski netraucē, vismaz ja lasa viegli, bez lielas iedziļināšanās, kā esmu paradusi lasīt šādu žanru. Taču tas, kā šie notikumi tiek atklāti, nepārliecina. Te kādā no atsauksmēm ir minēts, ka neviens neko neatklāj, viss atklājas pats. Jā, "izmeklētāju" darbības šeit ir diezgan putrīgas, mazpamatotas un fragmentāras.
To glābj fakts, ka grāmata lasās diezgan raiti, lai arī, taisnību sakot, kādu trešdaļu vismaz no šī vēl varētu mest laukā. Ir sīki aprakstītas pilnīgi liekas blakuslietas, kas liek daudz kam skriet pāri pa diagonāli. Var jau būt, ka pa daļai tāpēc arī lasījās tik ātri. Līdz ar to grūti pateikt, vai tas ir pluss vai mīnuss – lai arī citu mīnusu daļēji līdzsvaro.
Ir diezgan daudz sīkumu, kurus būtu varējis izķert gudrs, piekasīgs redaktors. Tādas ir, piemēram, lietas, ko konkrētais varonis nevar zināt: sarunu biedra noskaņojums vai nodomi. Tā vienuviet vēstītājs apgalvo, ka viņa sarunu biedrs (turklāt tikšanās notikusi pirms krietna laika) iekšēji cīnījās ar vēlmi atlaist vaļīgāk kaklasaites mezglu. Ja vēl sižetiski tam būtu nozīme, tad to varētu mēģināt atklāt kaut kā ar pazīmēm, no kurām viņš to būtu varējis secināt. Bet nozīmes tam nebija, un, manuprāt, šādu fragmentu, kuru izmešana grāmatu uzlabotu, bija diezgan daudz.
Tāpat šur tur parādās arī nesakritības "mazajos" notikumos. Piemēram, jaunieši norunā, ka – ja telpā, kurā grasās bez atļaujas ieiet, atradīs tikai otras ģimenes mantas, tad tās neaiztiks un ies prom. Ko viņi dara, tur iegājuši un šādas mantas atraduši? Sāk pa tām rakņāties. Nu, labi, tas ir saprotams, bet kāpēc tad pirms tam vajadzēja to dižo norunu, ja reiz tā nekur neved un pat pašiem jauniešiem nav galvā noturējusies?
Runājot par dialogiem, lielākoties tie šķiet pietiekami sakarīgi, taču ir kādi brīži, kad it kā runātais teksts ir tik ļoti, nu, klamzīgs, ka pat rakstiski izskatās tizli. Šeit varētu būt bijis derīgi kaut vai pašai autorei mēģināt savus dialogus izrunāt skaļi. Izklausās tizli? Tātad jālabo.
Lai nu kā, kopumā biju gaidījusi ko sliktāku. Par labi nostrādātu šo darbu nosaukt nevar, taču pamats, uz kā strādāt, ir. Saskatu autorē potenciālu – ja ņems vērā atsauksmēs (ne noteikti tieši šajā) minēto, var tapt arī diezgan labi izklaidējošās literatūras darbi. Nu, un arī – ja atradīs kādu pietiekami piekasīgu un jaudīgu palīgu (vai tas būtu redaktors, beta-lasītājs vai mamma, visviens), kas bez žēlastības izravētu lieko un norādītu uz pielabojamo. Vismaz man kā lasītājai izskatās, ka pagaidām latviešu autoriem šāda atbalsta trūkst.
Pirmkārt, par sižetu. Visam pamatā esošie notikumi ir savērpti diezgan raiti. Jā, ir pāris caurumu, bet tie būtiski netraucē, vismaz ja lasa viegli, bez lielas iedziļināšanās, kā esmu paradusi lasīt šādu žanru. Taču tas, kā šie notikumi tiek atklāti, nepārliecina. Te kādā no atsauksmēm ir minēts, ka neviens neko neatklāj, viss atklājas pats. Jā, "izmeklētāju" darbības šeit ir diezgan putrīgas, mazpamatotas un fragmentāras.
To glābj fakts, ka grāmata lasās diezgan raiti, lai arī, taisnību sakot, kādu trešdaļu vismaz no šī vēl varētu mest laukā. Ir sīki aprakstītas pilnīgi liekas blakuslietas, kas liek daudz kam skriet pāri pa diagonāli. Var jau būt, ka pa daļai tāpēc arī lasījās tik ātri. Līdz ar to grūti pateikt, vai tas ir pluss vai mīnuss – lai arī citu mīnusu daļēji līdzsvaro.
Ir diezgan daudz sīkumu, kurus būtu varējis izķert gudrs, piekasīgs redaktors. Tādas ir, piemēram, lietas, ko konkrētais varonis nevar zināt: sarunu biedra noskaņojums vai nodomi. Tā vienuviet vēstītājs apgalvo, ka viņa sarunu biedrs (turklāt tikšanās notikusi pirms krietna laika) iekšēji cīnījās ar vēlmi atlaist vaļīgāk kaklasaites mezglu. Ja vēl sižetiski tam būtu nozīme, tad to varētu mēģināt atklāt kaut kā ar pazīmēm, no kurām viņš to būtu varējis secināt. Bet nozīmes tam nebija, un, manuprāt, šādu fragmentu, kuru izmešana grāmatu uzlabotu, bija diezgan daudz.
Tāpat šur tur parādās arī nesakritības "mazajos" notikumos. Piemēram, jaunieši norunā, ka – ja telpā, kurā grasās bez atļaujas ieiet, atradīs tikai otras ģimenes mantas, tad tās neaiztiks un ies prom. Ko viņi dara, tur iegājuši un šādas mantas atraduši? Sāk pa tām rakņāties. Nu, labi, tas ir saprotams, bet kāpēc tad pirms tam vajadzēja to dižo norunu, ja reiz tā nekur neved un pat pašiem jauniešiem nav galvā noturējusies?
Runājot par dialogiem, lielākoties tie šķiet pietiekami sakarīgi, taču ir kādi brīži, kad it kā runātais teksts ir tik ļoti, nu, klamzīgs, ka pat rakstiski izskatās tizli. Šeit varētu būt bijis derīgi kaut vai pašai autorei mēģināt savus dialogus izrunāt skaļi. Izklausās tizli? Tātad jālabo.
Lai nu kā, kopumā biju gaidījusi ko sliktāku. Par labi nostrādātu šo darbu nosaukt nevar, taču pamats, uz kā strādāt, ir. Saskatu autorē potenciālu – ja ņems vērā atsauksmēs (ne noteikti tieši šajā) minēto, var tapt arī diezgan labi izklaidējošās literatūras darbi. Nu, un arī – ja atradīs kādu pietiekami piekasīgu un jaudīgu palīgu (vai tas būtu redaktors, beta-lasītājs vai mamma, visviens), kas bez žēlastības izravētu lieko un norādītu uz pielabojamo. Vismaz man kā lasītājai izskatās, ka pagaidām latviešu autoriem šāda atbalsta trūkst.
December 21, 2022
Galvenās pārdomas par to, kas šo "trilleri" šķir no "īstas" grāmatas. Iesākot lasīt šo it kā "detektīvu", ātri piefiksēju, ka velk uz "šaumeni", ar ko biju apmierināts, jo tādu sen nebiju lasījis un vēl latvietes sarakstītu. Autores talants saskatāms spējā radīt dzīvus tēlus, to psiholoģisko pamatojumu, vai kā lai to pareizāk nosauc. Izvēlē starp trijām vai četrām zvaigznēm izšķirties lika vietas, kurās sajutu īstas dzives elpu, patiesu stāstu. Bet pēc lasīšanas vēlreiz atceroties grāmatu, šāda patiesuma sāk šķist arvien mazāk. Tāpēc visdrīzak tuvakajā laikā nevēlēšos lasīt autores jauno grāmatu "Svešinieki".
Lai gan no otras puses- Lelde Kovaļova ir latviešu Jū Nesbē. Ne par kripatu ne sliktāka. Ar ko varu tikai apsveikt. Jo nepieminēju novērojumu- lasot šo grāmatu, daudz kas likās- OO!! Bet pēcāk pārdomājot pēc izlasīšanas, pat nevarēju vairs saprast, kas likās tik, tik !!
Lai gan no otras puses- Lelde Kovaļova ir latviešu Jū Nesbē. Ne par kripatu ne sliktāka. Ar ko varu tikai apsveikt. Jo nepieminēju novērojumu- lasot šo grāmatu, daudz kas likās- OO!! Bet pēcāk pārdomājot pēc izlasīšanas, pat nevarēju vairs saprast, kas likās tik, tik !!
December 3, 2020
Izlasīt grāmatu nolēmu, kad biju noskatījusies 5 seriāla sērijas, tik ļoti gribējās uzzināt stāsta atrisinājumu... Citādi varbūt satikšanos ar autores daiļradi būtu krieni ievilkusi.
Grāmata, tāpat kā seriāls , ievilka sevī un par garlaicību tiešām nevarēja sūdzēties. Brīžam gan likās, ka grāmatā kaut kā ir par daudz (manis pēc varēja iztikt bez poētiskajiem debesu un gaisa temperatūru aprakstiem,kas dažbrīd uzpeldēja nodaļu sākumos, tāpat arī beigās uznirstošo Ņujorku ar Karolīnu Beikeri un viņas sensacionālo dokumentālo filmu varēja pataupīt kādam no nākamajiem romāniem), bet beigās tas viss kaut kā veiksmīgi saslēdzās un kopējais iespaids ir tiešām pozitīvs.
Grāmata lika aizdomāties par to, ka arī bagātie raud... Manuprāt, diezgan ticami atklātas krievu biznesmeņu un deviņdesmito gadu Latvijas biznesa netīrās spēlītes. Tāpat arī guvu ierosmi izlasīt kādu grāmatu par cilvēkiem psihiatriskajās klīnikās un pavisam noteikti gribēšu izlasīt arī autores otru grāmatu "Svešinieki". Ceru, ka arī tā mani pārsteigs ar neparastu stāstu.
Grāmata, tāpat kā seriāls , ievilka sevī un par garlaicību tiešām nevarēja sūdzēties. Brīžam gan likās, ka grāmatā kaut kā ir par daudz (manis pēc varēja iztikt bez poētiskajiem debesu un gaisa temperatūru aprakstiem,kas dažbrīd uzpeldēja nodaļu sākumos, tāpat arī beigās uznirstošo Ņujorku ar Karolīnu Beikeri un viņas sensacionālo dokumentālo filmu varēja pataupīt kādam no nākamajiem romāniem), bet beigās tas viss kaut kā veiksmīgi saslēdzās un kopējais iespaids ir tiešām pozitīvs.
Grāmata lika aizdomāties par to, ka arī bagātie raud... Manuprāt, diezgan ticami atklātas krievu biznesmeņu un deviņdesmito gadu Latvijas biznesa netīrās spēlītes. Tāpat arī guvu ierosmi izlasīt kādu grāmatu par cilvēkiem psihiatriskajās klīnikās un pavisam noteikti gribēšu izlasīt arī autores otru grāmatu "Svešinieki". Ceru, ka arī tā mani pārsteigs ar neparastu stāstu.
December 21, 2020
Briesmīga grāmata. Ļoti nepatika.
Pretīgi tēli, neveselīgas, toksiskas attiecības.
Visi tādi vizuālie skaistulīši, bet saskarsmē smird. Es nezinu kādēļ vajag radīt tādus tēlus. Ceru, ka tie nenāk no autores personīgās pieredzes.
Tēli savās profesijās ir vislabākie. Labākais izmeklētājs (kurš neko neizmeklē), super duper psihoterapeits, kas nespēj neko vairāk kā pacientam iedot vienu medikamentu un izvest pastaigā. Autorei acīmredzami nav pietiekošu zināšanu par izvēlētajām profesijām, lai tēlus aprakstītu ticami. Nelielie iespraudumi no wiki nepārliecina.
Tas beigu sci-fi vispār nav apspriežams.
Tikai nevajag pārprast! Man patīk scifi. Bet ne jau šāds bullšits, kuru mēģina iebarot autore.
Pirmkārt, tad jau vajadzēja sākt ar to, ka 'Bezvēsts pazudušās' ir zinātniskās fantastikas romāns. Lai gan drīzāk fantāzijas romāns. Jo, ja nekļūdos, zinātniskajai fantastikai tomēr vismaz daļēji ir jābalstās uz zinātni, tur nevar izzīst brīnumus no pirksta.
Uz vāka rakstīts, ka tas ir detektīvs. Nu nē, tas nekādi nav detektīvs. Bet to jau te norādījuši arī citi lasītāji.
Kaitināja sieviešu kults. Ak, šīs cietējas, kurām tik ļoti jācīnās, jo vīrieši ir mērgļi - izmantotāji. Bet nekas! Vienu dienu kāpuri kļūs par tauriņiem. LOL, nē.
Vīrieši ir agresīvi varmākas un kretīni. Bet viņiem ir jāpakļaujas, jo tauriņiem gribas briljantu auskarus. Vispār viss tikai par un ap naudu. Pretīgi. Fuj!
Tēli ir sekli un drāmas ir banālas. Ar visām palikšanām stāvoklī un naudas dalīšanām. Autorei pašai nav skaidrs, kādi ir tēlu raksturi, pat viņu izskats, ja tik bieži jūk acu krāsas un matu krāsas. Skaidrs ir tikai viens: Visi ir ļoti skaistiņi, bez krunciņām un pasakaini bagātiņi.
Nevienam neiesaku.
Pretīgi tēli, neveselīgas, toksiskas attiecības.
Visi tādi vizuālie skaistulīši, bet saskarsmē smird. Es nezinu kādēļ vajag radīt tādus tēlus. Ceru, ka tie nenāk no autores personīgās pieredzes.
Tēli savās profesijās ir vislabākie. Labākais izmeklētājs (kurš neko neizmeklē), super duper psihoterapeits, kas nespēj neko vairāk kā pacientam iedot vienu medikamentu un izvest pastaigā. Autorei acīmredzami nav pietiekošu zināšanu par izvēlētajām profesijām, lai tēlus aprakstītu ticami. Nelielie iespraudumi no wiki nepārliecina.
Tas beigu sci-fi vispār nav apspriežams.
Tikai nevajag pārprast! Man patīk scifi. Bet ne jau šāds bullšits, kuru mēģina iebarot autore.
Pirmkārt, tad jau vajadzēja sākt ar to, ka 'Bezvēsts pazudušās' ir zinātniskās fantastikas romāns. Lai gan drīzāk fantāzijas romāns. Jo, ja nekļūdos, zinātniskajai fantastikai tomēr vismaz daļēji ir jābalstās uz zinātni, tur nevar izzīst brīnumus no pirksta.
Uz vāka rakstīts, ka tas ir detektīvs. Nu nē, tas nekādi nav detektīvs. Bet to jau te norādījuši arī citi lasītāji.
Kaitināja sieviešu kults. Ak, šīs cietējas, kurām tik ļoti jācīnās, jo vīrieši ir mērgļi - izmantotāji. Bet nekas! Vienu dienu kāpuri kļūs par tauriņiem. LOL, nē.
Vīrieši ir agresīvi varmākas un kretīni. Bet viņiem ir jāpakļaujas, jo tauriņiem gribas briljantu auskarus. Vispār viss tikai par un ap naudu. Pretīgi. Fuj!
Tēli ir sekli un drāmas ir banālas. Ar visām palikšanām stāvoklī un naudas dalīšanām. Autorei pašai nav skaidrs, kādi ir tēlu raksturi, pat viņu izskats, ja tik bieži jūk acu krāsas un matu krāsas. Skaidrs ir tikai viens: Visi ir ļoti skaistiņi, bez krunciņām un pasakaini bagātiņi.
Nevienam neiesaku.
November 12, 2019
Trilleris, kurā savērpta pārsteidzošu un, šķiet, nebeidzamu notikumu virtene. Lasītājam nav iespēju atslābt ne uz mirkli, dažādie tumšie noslēpumi, kuru glabā teju ikkatrs grāmatas varonis (un to ir daudz) atklājas gandrīz nepārtraukti. Jāatzīst, ka es vienā brīdī no tā noguru, tomēr grāmata malā nav noliekama, kamēr nav iegūtas visas atbildes, kuras tiek izsniegtas pamazām, tomēr ne vienmēr redzēju tām pilnvērtīgu pamatojumu. Apbrīnoju autores prasmi izstrādāt šādu scenāriju un spēju uzburt vides noskaņas.
"Viesnīcas atklāšana notika sestdienas vakarā. Tā bija pirmā decembra diena, kad Mēronu pārklāja sniega sega un apraka zem sevis visus rudens grēkus. Debesis virs Mēronas līdzinājās milzīgam, tumši zilam kupolam."
"Viesnīcas atklāšana notika sestdienas vakarā. Tā bija pirmā decembra diena, kad Mēronu pārklāja sniega sega un apraka zem sevis visus rudens grēkus. Debesis virs Mēronas līdzinājās milzīgam, tumši zilam kupolam."
March 30, 2020
Viegls romāns ar noslēpumu. Ļoti raiti lasāms. Nekā kaitinoša. Laba debija.
Tāds īsts detektīvromāns gan tas nav. Jā, ir noslēpums - divas bez vēsts pazudušas sievietes. Jā, ir viens izmeklētājs, bet tādas klasiskas izmeklēšanas tur nav. Ritinot sižetu, paši varoņi pamazām atklāj noslēpumus. Viss loģiski sakārtojas pa plauktiņiem.
Latviešu literāros darbos, ja vien tie nav biogrāfiski vai vēsturiski, man traucē piesaiste kādai zināmai vietai (maza tā Latvija, maza), tāpēc patika, ka autore bija izdomājusi Mēronu.
Lai arī sižeta izklāstā viss tika noskaidrots, tomēr bija viens ja ne neticamības, tad vismaz skepses moments.
Tāds īsts detektīvromāns gan tas nav. Jā, ir noslēpums - divas bez vēsts pazudušas sievietes. Jā, ir viens izmeklētājs, bet tādas klasiskas izmeklēšanas tur nav. Ritinot sižetu, paši varoņi pamazām atklāj noslēpumus. Viss loģiski sakārtojas pa plauktiņiem.
Latviešu literāros darbos, ja vien tie nav biogrāfiski vai vēsturiski, man traucē piesaiste kādai zināmai vietai (maza tā Latvija, maza), tāpēc patika, ka autore bija izdomājusi Mēronu.
Lai arī sižeta izklāstā viss tika noskaidrots, tomēr bija viens ja ne neticamības, tad vismaz skepses moments.
November 16, 2022
Turpinu #lasilatviešus.
Šoreiz izmantoju 3td.lv piedāvājumu, lai gan telefonā nemīlu lasīt grāmatas.
Grāmata lasījās raiti, dažādie skatupunkti ļāva labāk saprast vērptās intrigas un noslēpumu noslēpumus. Pāris personāži gan man likās ievietoti vien daudzveidībai, bet to var piedot.
Nespēju apgalvot, ka noticēju grāmatā stāstītajam, bet izklaidēja mani pietiekami, lai neliktu nost šo grāmatu pusceļā.
Šoreiz izmantoju 3td.lv piedāvājumu, lai gan telefonā nemīlu lasīt grāmatas.
Grāmata lasījās raiti, dažādie skatupunkti ļāva labāk saprast vērptās intrigas un noslēpumu noslēpumus. Pāris personāži gan man likās ievietoti vien daudzveidībai, bet to var piedot.
Nespēju apgalvot, ka noticēju grāmatā stāstītajam, bet izklaidēja mani pietiekami, lai neliktu nost šo grāmatu pusceļā.
July 30, 2023
“Vecāki ir gatavi darīt neiedomājamas lietas, lai pasargātu savus bērnus.” (306.lpp)
September 13, 2020
Lieliski, Lelde!
Aizraujoši savērpts trilleris, kas nevienā mirklī neļauj atslābt un ievelk savos neparedzamajos pagriezienos. Tēli no Krievijas piešķir notikumiem ticamības momentu, jo Maskavā noziedzībai, mahinācijām un netīram biznesam ir pilnīgi cita jauda salīdzinot ar Latvijas mierdīķi. Pati pazīstu meiteni, kuru Latvijā uzaudzināja auklīte, principā svešs cilvēks, kamēr vecāki dzīvoja Maskavā, lai tādejādi pasargātu bērnu no izrēķināšanās.
Bet par grāmatu- lasot jūtu, kā asinīs Leldei rit mīlestība pret režiju, savā veidā radot jau scenāriju filmai/seriālam, tajā pat laikā nākotnē paturot iespēju virzīt darbu uz Krievijas tirgu. Priekš debijas man liekas tas ir nudien izdevies stāsts, ko izrāvu dienas laikā.
Meklēšu arī otro grāmatu.
Aizraujoši savērpts trilleris, kas nevienā mirklī neļauj atslābt un ievelk savos neparedzamajos pagriezienos. Tēli no Krievijas piešķir notikumiem ticamības momentu, jo Maskavā noziedzībai, mahinācijām un netīram biznesam ir pilnīgi cita jauda salīdzinot ar Latvijas mierdīķi. Pati pazīstu meiteni, kuru Latvijā uzaudzināja auklīte, principā svešs cilvēks, kamēr vecāki dzīvoja Maskavā, lai tādejādi pasargātu bērnu no izrēķināšanās.
Bet par grāmatu- lasot jūtu, kā asinīs Leldei rit mīlestība pret režiju, savā veidā radot jau scenāriju filmai/seriālam, tajā pat laikā nākotnē paturot iespēju virzīt darbu uz Krievijas tirgu. Priekš debijas man liekas tas ir nudien izdevies stāsts, ko izrāvu dienas laikā.
Meklēšu arī otro grāmatu.
April 4, 2022
Šī nav pirmā Leldes grāmata, ko esmu izlasījusi, un droši varu teikt, ka man liels prieks, ka latviešiem ir kāds lielisks mūsdienu detektīvu rakstnieks, kurš notikumus prot aprakstīt spraigi un aizraujoši.
June 5, 2022
Kopumā man ļoti patika, bet par cik pirms grāmatas bija redzēts seriāls, izpalika intriga, tādēļ arī 4 ⭐️
May 4, 2021
[:] Laulība ir kā garš ceļojums mazā airu laiviņā. Ja viens pasažieris sāk laiviņu šūpot, otram tā ir jānotur taisni, citādi tie nogrims abi kopā.[:]
November 16, 2025
Sākums daudzsološs, mistika, intriga un spriedze. Autore labi prot radīt nepatīkamu, drūmu gaisotni. Tomēr problēmas radās ar to, ka romāns šķita pārsātināts ar liekām sižeta līnijām. Daži blakusstāsti un varoņu attiecības (piemēram, ar skolas laika pāridarītājiem) sākumā šķita svarīgi, bet beigās neveda pie nozīmīga atrisinājuma. Līdzīgi, arī mistiskie elementi netika pienācīgi atrisināti un izplēnēja.
Kopumā labs ātrums un spriedze, bet ar skaidru redakcijas nepieciešamību – vajadzēja nogriezt lieko, lai pastiprinātu to, kas strādāja vislabāk.
Kopumā labs ātrums un spriedze, bet ar skaidru redakcijas nepieciešamību – vajadzēja nogriezt lieko, lai pastiprinātu to, kas strādāja vislabāk.
May 14, 2023
Šis bija, manuprāt, labākais no L. Kovaļovas romāniem, kurus esmu lasījusi. Intriga, daudz detaļu, noslēpumu, dažnedažādu cilvēku tipu, ir arī asiņainas ainas. Laikam man sāk iepatikties trilleri. Šo es labprāt ieteiktu citiem izlasīt.
January 21, 2020
Biju patīkami pārsteigta, cik romāns ir aizraujošs un labi sarakstīts. Ielasījos tajā kādā 100lpp, un vairs nespēju nolikt malā, neizlasījusi līdz galam. Spraigs interesants sižets un galvenais - nebija paredzams, kas mūsdienu kriminālromānos ir reta, un ļoti laba kvalitātes zīme.
Varbūt nedaudz nepatika tas, ka pilnīgi visi grāmatas tēli nāca no salauztām, nelabvēlīgām ģimenēm. Nu nav dzīvē VISIEM tik slikti :) arī aspekts par Gerdu - manuprāt, ja mātei būtu pamatotas aizdomas, ka kāda namā notiek briesmu lietas, viņa nemūžam neļautu savam nepilngadīgajam bērnam spēlēties tās tuvumā...
Varbūt nedaudz nepatika tas, ka pilnīgi visi grāmatas tēli nāca no salauztām, nelabvēlīgām ģimenēm. Nu nav dzīvē VISIEM tik slikti :) arī aspekts par Gerdu - manuprāt, ja mātei būtu pamatotas aizdomas, ka kāda namā notiek briesmu lietas, viņa nemūžam neļautu savam nepilngadīgajam bērnam spēlēties tās tuvumā...
May 14, 2020
Viegli lasāma, bet nekas pārsteidzošs.
Read
December 5, 2020Nē, es nebiju šīs grāmatas mērķauditorija.
May 6, 2020
Laikam pārāk daudz ekspektācijas bija, pirms sāku lasīt šo grāmatu, bet sižets un visa grāmata kopumā ne ar ko nepārsteidza, vienkāršs, viegli lasāms detektīvs.
October 1, 2021
Autores debijas romānu izlasīju kā pēdējo - pirmos pasteidzos izlasīt "Svešinieki" un "Šoseja". Nezinu, kāpēc tā, visas trīs grāmatas iegādājos reizē un biju plānojusi lasīt secīgi izdošanas kārtībā, taču izdarīju pilnīgi pretēji.
Sākot lasīt "Bezvēsts pazudušās", izjutu nelielu vilšanos, jo grāmata neaizrāva no pirmajām lapaspusēm, kā tas bija ar autores nākamajām divām grāmatām. Iespējams man traucēja tieši šī Krievijas vide, ko uzreiz iztēlojos savā prātā - drūms, pelēks izmeklētāju iecirknis, kā jau to ierasts redzēt Krievijas seriālos un filmās, kur izmeklētājiem visiem ir dusmīgas sejas - pilnīga klasika Krievijas kino. Tā principā grāmata gandrīz līdz pusei man ļoti lēni lasījās, tēma smaga, noslēpumu vairāk nekā vispār iespējams sagremot, šķiet, ka ļaunums pilnīgi plūst pa ausīm ārā katram grāmatas varonim. Tomēr man ļoti simpatizēja izmeklētājs Konstantīns, kas šķiet tik ļoti mīlēja savu pazudušo sievu, un tik neprātīgi centās to atrast, ka darīja visu iespējamo un neiespējamo, lai tikai sadzītu viņai pēdas.
Kad tiku līdz aptuveni grāmatas vidum, tad sāka veidoties kopējā aina iespējamiem atrisinājumiem un tad palika ārkārtīgi interesanti. Es joprojām apbrīnoju, cik plaša ir autores fantāzija ko tādu izdomāt, ka brīžiem pat šermuļi pārskrēja pāri ķermenim.
Taču viens moments man gan palika neskaidrs, jo notikums tika pieminēts, bet netika vairs ne paskaidrots, ne citādi vairs pieminēts, un man līdz šim nav saprotams kāpēc. Viesnīcas atklāšanas pasākumā Pāvels kopā ar Lizu iekāpj mašīnā un kaut kur aizbrauc, ko redz Deniss. Un vairs netika nekas pieminēts, ko abi darīja, kāpēc, kur bija. Vēlāk izrādās, ka Liza ir iemīlējusies Pāvelā, un viņai šķiet, ka arī viņam pret Lizu ir jūtas, bet tai pat laikā Pāvels pavedina Lizas māti. Nekur nebija minēts, ka Lizas un Pāvela starpā vispār kaut saruna būtu bijusi. Šeit ir vai nu kaut kāda putra, vai es kaut ko līdz galam nesapratu, taču šis moments šajā grāmatā man palika tāds nesaprotams.
Lai vai kā, piekritīšu, ka šajā debijas romānā ir vairākas nepilnības, tomēr darbs ir ļoti interesants un es alkstu nepacietībā redzēt seriālu ar latviešu aktieriem. Pēc treilera noskatīšanās, nespēju beigt par šo seriālu domāt. Domāju, ka seriāls man patiks daudz, daudz labāk.
Sākot lasīt "Bezvēsts pazudušās", izjutu nelielu vilšanos, jo grāmata neaizrāva no pirmajām lapaspusēm, kā tas bija ar autores nākamajām divām grāmatām. Iespējams man traucēja tieši šī Krievijas vide, ko uzreiz iztēlojos savā prātā - drūms, pelēks izmeklētāju iecirknis, kā jau to ierasts redzēt Krievijas seriālos un filmās, kur izmeklētājiem visiem ir dusmīgas sejas - pilnīga klasika Krievijas kino. Tā principā grāmata gandrīz līdz pusei man ļoti lēni lasījās, tēma smaga, noslēpumu vairāk nekā vispār iespējams sagremot, šķiet, ka ļaunums pilnīgi plūst pa ausīm ārā katram grāmatas varonim. Tomēr man ļoti simpatizēja izmeklētājs Konstantīns, kas šķiet tik ļoti mīlēja savu pazudušo sievu, un tik neprātīgi centās to atrast, ka darīja visu iespējamo un neiespējamo, lai tikai sadzītu viņai pēdas.
Kad tiku līdz aptuveni grāmatas vidum, tad sāka veidoties kopējā aina iespējamiem atrisinājumiem un tad palika ārkārtīgi interesanti. Es joprojām apbrīnoju, cik plaša ir autores fantāzija ko tādu izdomāt, ka brīžiem pat šermuļi pārskrēja pāri ķermenim.
Taču viens moments man gan palika neskaidrs, jo notikums tika pieminēts, bet netika vairs ne paskaidrots, ne citādi vairs pieminēts, un man līdz šim nav saprotams kāpēc. Viesnīcas atklāšanas pasākumā Pāvels kopā ar Lizu iekāpj mašīnā un kaut kur aizbrauc, ko redz Deniss. Un vairs netika nekas pieminēts, ko abi darīja, kāpēc, kur bija. Vēlāk izrādās, ka Liza ir iemīlējusies Pāvelā, un viņai šķiet, ka arī viņam pret Lizu ir jūtas, bet tai pat laikā Pāvels pavedina Lizas māti. Nekur nebija minēts, ka Lizas un Pāvela starpā vispār kaut saruna būtu bijusi. Šeit ir vai nu kaut kāda putra, vai es kaut ko līdz galam nesapratu, taču šis moments šajā grāmatā man palika tāds nesaprotams.
Lai vai kā, piekritīšu, ka šajā debijas romānā ir vairākas nepilnības, tomēr darbs ir ļoti interesants un es alkstu nepacietībā redzēt seriālu ar latviešu aktieriem. Pēc treilera noskatīšanās, nespēju beigt par šo seriālu domāt. Domāju, ka seriāls man patiks daudz, daudz labāk.
November 26, 2019
Man bija interesanti lasīt. Es un latviešu literatūra - mēs neesam labākās draudzenes. Ir iemesli. Bet šī man bija patīkams pārsteigums. Mūsdienīgs, labs, šādai grāmatai piemērots, rakstības stils, kura dēļ grāmata lasījās ātri un notikumi arī nebija vilkti garumā bez iemesla. Lai gan varoņi bagātnieki, nav kaitinošās zīmolu piesaukšanas katrā reizē, kad rakstīts, ko kurš valkāja.
Ideja interesanta. Reālā ticamība jau mazliet cits stāsts, bet... es par to tik daudz nezinu, lai varētu daudz runāt. Idejiski tas bija interesanti un es nevarēju sākumā jau paredzēt beigas. Tas ir ļoti labi. Autore arī pārdomājusi sižeta līnijas un pamazām tās saliek kopā kā puzli, veidojot kopējo ainu. Nevis vnk pēdējās lapās izvelk no pagultes šoka momentu, kas vispār knapi ar kko iet kopā, kā to reizēm dara ārzemju romānos.
Jā, bija momenti, kas mani pabakstīja un kāpēc nav max vērtējums. Bet šis ir viņas pirmais romāns un kopumā nav slikti.
Neviens varonis nav svētulīgais labais tēls.
Dažiem brīžiem bija noskaņa kā filmām, ko es neskatos viena un tumsā, jo pēc tam katra skaņa klusā dzīvoklī liek salekties.
Also, vakar no rīta, tumsā vilkos pa neapgaismotu ceļu caur kokiem uz autobusu(es dzīvoju rajonā) un sametās mazliet neomulīgi. Es nevienu dienu neesmu jutusies droši tajā rajonā, bet vakar tieši kkā atmiņā viena ezera epizode no grāmatas uzpeldēja un zosādu uzdzina. Jo tieši iepriekšējā vakarā bija lasīts. Rūdītiem šausmeņu, trilleru, detektīvu lasītājiem gan jau nebūtu tādas sajūtas. Bet es neesmu rūdīta. Un man pārāk dzīva iztēle.
Grāmatas beigās bija mazs apraksts nākošajai grāmatai(nav šīs turpinājums) un ideja ir intriģējoša. Noteikti lasīšu.
Ideja interesanta. Reālā ticamība jau mazliet cits stāsts, bet... es par to tik daudz nezinu, lai varētu daudz runāt. Idejiski tas bija interesanti un es nevarēju sākumā jau paredzēt beigas. Tas ir ļoti labi. Autore arī pārdomājusi sižeta līnijas un pamazām tās saliek kopā kā puzli, veidojot kopējo ainu. Nevis vnk pēdējās lapās izvelk no pagultes šoka momentu, kas vispār knapi ar kko iet kopā, kā to reizēm dara ārzemju romānos.
Jā, bija momenti, kas mani pabakstīja un kāpēc nav max vērtējums. Bet šis ir viņas pirmais romāns un kopumā nav slikti.
Neviens varonis nav svētulīgais labais tēls.
Dažiem brīžiem bija noskaņa kā filmām, ko es neskatos viena un tumsā, jo pēc tam katra skaņa klusā dzīvoklī liek salekties.
Also, vakar no rīta, tumsā vilkos pa neapgaismotu ceļu caur kokiem uz autobusu(es dzīvoju rajonā) un sametās mazliet neomulīgi. Es nevienu dienu neesmu jutusies droši tajā rajonā, bet vakar tieši kkā atmiņā viena ezera epizode no grāmatas uzpeldēja un zosādu uzdzina. Jo tieši iepriekšējā vakarā bija lasīts. Rūdītiem šausmeņu, trilleru, detektīvu lasītājiem gan jau nebūtu tādas sajūtas. Bet es neesmu rūdīta. Un man pārāk dzīva iztēle.
Grāmatas beigās bija mazs apraksts nākošajai grāmatai(nav šīs turpinājums) un ideja ir intriģējoša. Noteikti lasīšu.
December 26, 2021
Mēdzu būt ļoti skeptiska pret latviešu autoru krimiķiem/trilleriem, jo ir lasīti ļoti neveiksmīgi darbi. Autorei noteikti vēl ir ar laiku šis tas jāpieslīpē, un atrisinājums, manuprāt, kaut kā nedaudz par daudz aiziet zinātniskajā fantastikā, bet tas ir gaumes jautājums un autores redzējums par atrisinājumu. Kopumā ļoti baudāms un aizraujošs darbs. Arī seriāls ir skatīšanās vērts - ļoti kvalitatīvi nostrādāts. Katrā ziņā rodas cerība, ka arī latviešu autori var uzrakstīt labu trilleri un izveidto Netflix cienīgu seriālu.
This entire review has been hidden because of spoilers.
January 13, 2021
Lai arī stāsta idejai tiešām nav ne vainas un tas lasītāju “velk” uz priekšu, gribot uzzināt - kas tad tur tālāk būs un kā šis viss atrisināsies, atrisinājums mani nepatīkami atstāja uz pauzes. Autore pati mums priekšā nolika mistērijas atrisinājumu - tad kāda jēga stāstā bija detektīvam?
Tāpat arī izmantotā valoda šķita kā slikts tulkojums, lai gan stāsts ir oriģinālvalodā.. teikumi brīžam šķita ļoti samocīti, kas traucēja baudīt pašu stāstu.
Tāpat arī izmantotā valoda šķita kā slikts tulkojums, lai gan stāsts ir oriģinālvalodā.. teikumi brīžam šķita ļoti samocīti, kas traucēja baudīt pašu stāstu.
December 4, 2025
Lai gan latviešu autoru darbus lasu reti, šī grāmata mani patīkami pārsteidza. Tā bija viegli lasāma, raita un aizraujoša — no tām, kuras negribas nolikt malā. Sižets ievelk jau no pirmajām lapaspusēm, un valoda ir dabiska un plūstoša, kas lasīšanu padarīja par īstu baudījumu. Kopumā ļoti patika, un noteikti iesaku arī citiem.
February 3, 2026
Aizraujošs detektīvs, kas nevienā mirklī neļāva atslābt un spēja noturēt spriedzi, līdz pat atrisinājumam! Tomēr atrisinājums radīja vilšanās sajūtu, jo likās pārāk vienkāršs un vienlaikus samākslots! Ļoti patika autores pieeja, aprakstot notikumus, dalot tos pa tēliem.
Viegli un ātri lasāms stāsts.
Viegli un ātri lasāms stāsts.
March 4, 2020
Ļoti patika, detektīvs ar mistikas piegaršu, grūti bija nolikt malā neuzzinot, kas notiks nākamā nodaļā (ja tās, tā var nosaukt, patika nodaļu sadalījums, kas veidotas kā no varoņu skatpunkta) 😁 Pats stāsts un ideja paķēra, raita un saprotama valoda, kas nav pārbagātināta ar nevajadzīgiem epitetiem. Ehh.. latviešu autoriem vairāk tādu garšīgu grāmatu vajadzētu 🙏
Displaying 1 - 30 of 94 reviews