What do you think?
Rate this book
Niemand ist eine Insel
„Niemand ist eine Insel“ – diese Worte spricht Sylvia Moran, die schönste Frau und größte Schauspielerin des internationalen Films, bei einer grandiosen Wohltätigkeits-Gala in Monte Carlo. Wenige Jahre später, zur gleichen Zeit, da diese Frau mit ihrem neuesten Film einen Triumpf ohnegleichen erlebt, wird sie wegen Mordes angeklagt. Ihr Motiv stellt Staatsanwalt, Richter und Verteidiger vor ein Rätsel, und das umso mehr, als Sylvia Moran auf ihrer Selbstbezichtigung beharrt. Wie es zu dem Mord gekommen ist, lässt Johannes Mario Simmel den „ständigen Begleiter“ des Stars, Philip Kaven, in einer Beichte erzählen, die jeden, der sie liest, von der ersten bis zur letzten Zeile in atemloser Spannung hält.
719 pages, Hardcover
First published January 1, 1975
13 people are currently reading
181 people want to read
About the author
Johannes Mario Simmel
134 books90 followersJohannes Mario Simmel was an Austrian writer.
He was born in Vienna and grew up in Austria and England. He was trained as a chemical engineer and worked in research from 1943 to the end of World War II. After the end of the war, he worked as a translator for the American military government and published reviews and stories in the Vienna Welt am Abend. Starting in 1950, he worked as a reporter for the Munich illustrated Quick in Europe and America.
He wrote a number of screenplays and novels, which have sold tens of millions of copies. Many of his novels were successfully filmed in the 1960s and 1970s. He won numerous prizes, including the Award of Excellence of the Society of Writers of the UN. Important issues in his novels are a fervent pacifism as well as the relativity of good and bad. Several novels are said to have a true background, possibly autobiographic.
According to his Swiss lawyer, Simmel died on January 1, 2009 in Lucerne, at 84 years of age.
He was born in Vienna and grew up in Austria and England. He was trained as a chemical engineer and worked in research from 1943 to the end of World War II. After the end of the war, he worked as a translator for the American military government and published reviews and stories in the Vienna Welt am Abend. Starting in 1950, he worked as a reporter for the Munich illustrated Quick in Europe and America.
He wrote a number of screenplays and novels, which have sold tens of millions of copies. Many of his novels were successfully filmed in the 1960s and 1970s. He won numerous prizes, including the Award of Excellence of the Society of Writers of the UN. Important issues in his novels are a fervent pacifism as well as the relativity of good and bad. Several novels are said to have a true background, possibly autobiographic.
According to his Swiss lawyer, Simmel died on January 1, 2009 in Lucerne, at 84 years of age.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 16 of 16 reviews
May 22, 2024
"Niemand ist eine Insel" ist ein Überbleibsel aus dem Bücherregal meiner Familie, das nach der Haushaltsauflösung bei mir gelandet ist. Dort stand es jetzt einige Jahre, bis ich es mir endlich vorgenommen habe.
Vorab: an drei Stellen wir das N*-Wort benutzt, meine Ausgabe stammt aus den 70/80er Jahren, ich weiß nicht, ob neue Auflagen das Wort ebenfalls noch beinhalten.
Davon abgesehen ist alles was ich zu dem Buch sagen kann irgendwie, dass es "ok" war. Es war nicht schlecht, es hat mich aber auch echt nicht gefesselt.
Vorab: an drei Stellen wir das N*-Wort benutzt, meine Ausgabe stammt aus den 70/80er Jahren, ich weiß nicht, ob neue Auflagen das Wort ebenfalls noch beinhalten.
Davon abgesehen ist alles was ich zu dem Buch sagen kann irgendwie, dass es "ok" war. Es war nicht schlecht, es hat mich aber auch echt nicht gefesselt.
June 5, 2023
Šī grāmata gadu gadiem stāvējusi vecāku lielajā sekcijā viesistabā, tādā reti cilātā, bet labi redzamā plauktā līdzās citām padomju laika grāmatām. Un jau kopš bērnības esmu ik pa laikam domājusi par to nosaukumu, kas zeltītiem burtiem rakstīts uz neizteiksmīgi pelēcīgās sējuma muguriņas - Cilvēks nav vientuļa sala. Tik saistoši un reizē vienkārši, šķita, ka te jau viss skaidrs no nosaukuma vien. Un tagad, kad nu beidzot pastiepās roka, lai tiešām izlasītu šo sen, sen, patiesībā jau bērnībā uzrunājušo romānu, sapratu, ka neviena no manām iedomu interpretācijām nav bijusi ne tuvu tam, kas attēlots grāmatā. Sižets tik svešāds, caurvijošā tēma tik skaudra, vēstījums tik nežēlīgs. Tādi sapinušos cilvēku džungļi ar bezcerības piegaršu. Tai pašā laikā visnotaļ aizraujoša lasāmviela - gribējās izlasīt, uzzināt, saprast. Un tomēr man pēc izlasīšanas gribas atveldzēties ar ko gaišāku.
February 15, 2022
Cilvēks NAV vientuļa sala, un to šī grāmata attaino ļoti labi. Manuprāt, tik ļoti trāpīgs ir grāmatas nosaukums! Ļoti saistoša liekas tās sižeta uzbūve, kas sākās itkā ar beigām un uzreiz jau pateica priekšā, kas grāmatā notiks, kurš kuru nogalinās... taču arī tas, beigu beigās, bija vien ļoti gudrs gājiens no autora puses, jo nejau par šo krimināllietu un slepkavību ir stāsts, bet gan katru detaļu, kas notiek līdz tam. Pats stāsts sākas ar citātu no Torntona Vaildera darba, proti: "Mēs esam cits pret citu tik ļauni, cik ļauni vispār varam būt", un šis teikums dikti spilgti palika atmiņā un "nāca līdzi" līdzpat pašām grāmatas beigām... Šī ir grāmata, kas stāv pāri laikam, ļauj vilkt dažādas paralēles un liek aizdomāties...
Izlasīju un iesaku izlasīt tālāk. Manuprāt, patiešām vērtīga lasāmviela!
Izlasīju un iesaku izlasīt tālāk. Manuprāt, patiešām vērtīga lasāmviela!
May 11, 2015
Lai gan par Zimmelu līdz šim bija dzirdēts, kaut kā nekad nebiju izvēlējusies lasīt nevienu viņa grāmatu – šoreiz jāsaka paldies „Lielās lasīšanas” balsotājiem, kas „Cilvēks nav vientuļa sala” iebalsoja TOP 100.
Ja es piesietos, tad kā slikto varu teikt, ka personīgi man nepatika sajauktais darbības laiks, lai gan cilvēka doma gājiens, kad viena lieta liek atcerēties otru un mainās domu virziens (un laiks) ir loģiska, nezināt vai nākošā nodaļa turpinās darbību, būs kaut kas pirms 2 gadiem vai pēc gada no tā brīža ar ko beidz ir ļoti kaitinoši.
Taču visādi citādi tā ir ļoti interesanta grāmata, tieši man tuvajā „viegli par drausmīgo” stilā. Tā ir grāmata par to, kas ir un kas nav vērtības, kā dēļ ir vai nav vērts dzīvot. Un lai gan grāmatā izskan teikums, ka pasaule mainās tik strauji, ka viņi noteikti to neatpazīšot 2000. gadā , jāatzīst, ka mainās tikai tehnoloģijas, nevis cilvēce. Ja senajiem romiešiem izklaide nozīmēja brutālas slepkavības arēnā, mūsdienās mēs iztiekam ar pietiekami reālām tikpat asiņainām ainām filmās. Ja septiņdesmito gadu Vācijas pasta nodaļā garīgi atpalikušo uzrašanās izraisīja skaļu, publisku zākāšanos, tad tagad iztiekam tikpat nicīgu un pretīgu ar komentāru rakstīšanu internetā...
Taču pats galvenais ir grāmatas noskaņa – tā neatstāj depresīvu pēcgaršu, drīzāk ļauj iejusties vienas no varonēm dakteres Rutas ādā, kura spēj saprast visu cilvēcisko.
Ja es piesietos, tad kā slikto varu teikt, ka personīgi man nepatika sajauktais darbības laiks, lai gan cilvēka doma gājiens, kad viena lieta liek atcerēties otru un mainās domu virziens (un laiks) ir loģiska, nezināt vai nākošā nodaļa turpinās darbību, būs kaut kas pirms 2 gadiem vai pēc gada no tā brīža ar ko beidz ir ļoti kaitinoši.
Taču visādi citādi tā ir ļoti interesanta grāmata, tieši man tuvajā „viegli par drausmīgo” stilā. Tā ir grāmata par to, kas ir un kas nav vērtības, kā dēļ ir vai nav vērts dzīvot. Un lai gan grāmatā izskan teikums, ka pasaule mainās tik strauji, ka viņi noteikti to neatpazīšot 2000. gadā , jāatzīst, ka mainās tikai tehnoloģijas, nevis cilvēce. Ja senajiem romiešiem izklaide nozīmēja brutālas slepkavības arēnā, mūsdienās mēs iztiekam ar pietiekami reālām tikpat asiņainām ainām filmās. Ja septiņdesmito gadu Vācijas pasta nodaļā garīgi atpalikušo uzrašanās izraisīja skaļu, publisku zākāšanos, tad tagad iztiekam tikpat nicīgu un pretīgu ar komentāru rakstīšanu internetā...
Taču pats galvenais ir grāmatas noskaņa – tā neatstāj depresīvu pēcgaršu, drīzāk ļauj iejusties vienas no varonēm dakteres Rutas ādā, kura spēj saprast visu cilvēcisko.
September 2, 2015
zaudējot daļu sava cinisma, tomēr nācās piekāpties grāmatai. Vērtīgi palasīt, jūtos ieguvēja.
Read
March 10, 2026episode 2/3 af aster der læser tilfældige bøger fra sædding center bogmarkedet og håber at de rammer guld.
denne gang er der blevet fundet en bog som i de første 80 sider virkede som guld, men derefter kun blev værre og værre. Bogen starter med at vildt hook ved at fortælle historiens formodede konklusion, som får læseren til at være dybt interesseret i hvordan karakterne når frem dertil. men turns out at den konklusion som man som læser går og venter på i en hel bog, faktisk først finder sted i bog nr. 2!?? im sorry men wtf hvor er det respektløst at starte med konklusionen på en historie, som man ikke kan læse i selv samme bog. historien kunne også sagtens være kortere, men den udvides og udvides indtil den lige så stille mister dens identitet, og temaerne gentages såååå ofte.
noget den gør godt er hvordan den springer rundt i handlingsforløbet og afslutter kapitler meget brat, og så følger op på dem via genkald i senere kapitler, hvilket giver læserenen en ny forståelse for hvad der egentlig foregik tidligere. det var en oprigtig awesome måde at skrive på som jeg ikke har oplevet før, men bogen begynder halvvejs igennem bare at bruge sløve cliffhangers og et meget mere lineært handlingsforløb, hvilket er så skuffende. ig det var for meget arbejde at lave et interessant handlingsforløb.
selve plottet er sådan set meget interessant og har nogle vildt gode dynamikker, hvilket skaber nogle vildt stærke scener - Sylvia i sminkerummet specifikt.
den har også nogle vilde monologer af og til, og åbenbart stor kærlighed til hummer:
-"hvad er det der sker? er interessen for det kvindelige ved at forsvinde? har mændene, bevidst eller ubevidst, besluttet generelt ikke længere at udvise nogen glæde over det modsatte køn? hvad skyldes denne pludselige manglende interesse for det, der ellers altid har været viet den største interesse? er vores verden ved at blive kold, impotent homoseksuel, lesbisk? hvis ja, hvorfor? vil man i fremtiden blive straffet fordi man - et fossil! - er normal?"
-"jeg kunne spise en hel hummer" (sagt lige efter "gud skal vide at jeg afskyr nazisterne, men i hensyn til disse idioter (handicappede børn) var de på det rigtige spor)
-"pludselig pressede hun sine læber mod mine. clarissa var også vild med mig. hvad skulle jeg stille op hr. dommer?"
-bagefter gik jeg , nøgen som suzy, efter hende ud i køkkenet, og så hende partere en mægtig hummer med en mægtig kniv. hummeren havde suzy købt kogt på vejen hjem, fordi hun vidste at jeg elskede hummer.
idk, bogen kan bedst beskrives som en af de der hårde sandklumper man fandt i sandkassen som barn som man kaldte for guld, som så ville smuldre så snart man pillede lidt ved den. virkelig stærk start, men holy falloff derefter. der er norway jeg læser del 2
denne gang er der blevet fundet en bog som i de første 80 sider virkede som guld, men derefter kun blev værre og værre. Bogen starter med at vildt hook ved at fortælle historiens formodede konklusion, som får læseren til at være dybt interesseret i hvordan karakterne når frem dertil. men turns out at den konklusion som man som læser går og venter på i en hel bog, faktisk først finder sted i bog nr. 2!?? im sorry men wtf hvor er det respektløst at starte med konklusionen på en historie, som man ikke kan læse i selv samme bog. historien kunne også sagtens være kortere, men den udvides og udvides indtil den lige så stille mister dens identitet, og temaerne gentages såååå ofte.
noget den gør godt er hvordan den springer rundt i handlingsforløbet og afslutter kapitler meget brat, og så følger op på dem via genkald i senere kapitler, hvilket giver læserenen en ny forståelse for hvad der egentlig foregik tidligere. det var en oprigtig awesome måde at skrive på som jeg ikke har oplevet før, men bogen begynder halvvejs igennem bare at bruge sløve cliffhangers og et meget mere lineært handlingsforløb, hvilket er så skuffende. ig det var for meget arbejde at lave et interessant handlingsforløb.
selve plottet er sådan set meget interessant og har nogle vildt gode dynamikker, hvilket skaber nogle vildt stærke scener - Sylvia i sminkerummet specifikt.
den har også nogle vilde monologer af og til, og åbenbart stor kærlighed til hummer:
-"hvad er det der sker? er interessen for det kvindelige ved at forsvinde? har mændene, bevidst eller ubevidst, besluttet generelt ikke længere at udvise nogen glæde over det modsatte køn? hvad skyldes denne pludselige manglende interesse for det, der ellers altid har været viet den største interesse? er vores verden ved at blive kold, impotent homoseksuel, lesbisk? hvis ja, hvorfor? vil man i fremtiden blive straffet fordi man - et fossil! - er normal?"
-"jeg kunne spise en hel hummer" (sagt lige efter "gud skal vide at jeg afskyr nazisterne, men i hensyn til disse idioter (handicappede børn) var de på det rigtige spor)
-"pludselig pressede hun sine læber mod mine. clarissa var også vild med mig. hvad skulle jeg stille op hr. dommer?"
-bagefter gik jeg , nøgen som suzy, efter hende ud i køkkenet, og så hende partere en mægtig hummer med en mægtig kniv. hummeren havde suzy købt kogt på vejen hjem, fordi hun vidste at jeg elskede hummer.
idk, bogen kan bedst beskrives som en af de der hårde sandklumper man fandt i sandkassen som barn som man kaldte for guld, som så ville smuldre så snart man pillede lidt ved den. virkelig stærk start, men holy falloff derefter. der er norway jeg læser del 2
March 14, 2023
Mais uma vez J.M Simmel mostrou de uma forma única seu dom pra escrita em um Livro unico com muitas reviravoltas trechos que deixam até o mais crítico dos leitores impressionados e uma trama que fale a pena de ser lida da primeira até a última página afinal o autor consegue desenvolver um enredo digno do nome do mesmo com personagens bem desenvolvidos e muito unicos, reflexões ao longo das páginas de temas que apesar de antigos são muito atuais tais como a inclusão das pessoas deficientes nas escolas e sobre como as mesmas são menosprezadas na sociedade tais como diversos outros debates
Sendo que tal fato se torna muito mais único quando se dá conta que o mesmo consegue desenvolver uma trama extremamente unica, cativante e nem um pouco enjoativa ao longo de 564 páginas.
Sendo que o final da mesma foi unico inesperado e concluiu de fato finalizar bem a obra apesar de deixar alguns pontos sucetiveis para teorias
Sendo assim J.M Simmel mais uma vez provou o porque de ser tão único na literatura Alemã com seus livros cada vez mais únicos...
Nota:10/10
Sendo que tal fato se torna muito mais único quando se dá conta que o mesmo consegue desenvolver uma trama extremamente unica, cativante e nem um pouco enjoativa ao longo de 564 páginas.
Sendo que o final da mesma foi unico inesperado e concluiu de fato finalizar bem a obra apesar de deixar alguns pontos sucetiveis para teorias
Sendo assim J.M Simmel mais uma vez provou o porque de ser tão único na literatura Alemã com seus livros cada vez mais únicos...
Nota:10/10
January 23, 2021
Den fangede overhovedet ikke, og gav op efter et par timers lydbog..
Read
September 15, 2021Bildungsromāns, bet ar pieaugušu oportūnistu.
March 31, 2026
Emocionāli satricināja. Lasīju pirms 10 gadiem. Joprojām par šo grāmatu domāju. Šogad vēlreiz pārlasīšu.
February 10, 2017
One of my most popular books.
I've read all books from Johannes Mario Simmel and despite all his books are based on the same scheme, I always liked the social theme which was in his books.
I've read all books from Johannes Mario Simmel and despite all his books are based on the same scheme, I always liked the social theme which was in his books.
December 11, 2016
Par izpriecu meklētāju vīrieti, kas uzdzīvo uz slavenas aktrises rēķina. Viņai ir meita Barba, kur saslimst un paliek plānprātīga, mātei gan vairāk interesē viņas liktenis un, lai nezaudētu visu slavu un naudu, viņa piekrīt neredzēt meitu un turpināt izlikties, ka ir laimīga un veiksmīga aktrise.
February 16, 2009
Fast keine Seite ist langweilig, was bei der Länge des Romans wahnsinnig mitreißend ist.
February 25, 2016
Smagnēja, bet sižeta ziņā interesanta.
April 12, 2013
Gelezen in februari 2010
December 15, 2015
I read this book (translated into Spanish) many, many years ago and loved it!
Displaying 1 - 16 of 16 reviews