Piktais sentiments

by Silvija Brice

Ir pulkstenis 12.
Gaidu, ka atplauksi, nojūgsi, vedīsi dābolā, iemauktus noņēmis, aizrausies, padosies.
Ir pulkstenis 12.
Gaidu, ka iemigsi, gulēsi, elpa ar sinkopēm, neplīsīs sirds, trombs tev nedejos asiņu cirkū.
Ir pulkstenis 12.
Šķitumu izslēgt, apklust un aptumst, justies kā mājās un cerēt, ka iedos kāds elpu ne vien tāpat, bet ar Dievu, ja atļaus, tad būsim rītā vēl te.

Caur ritmu upēm un atsauču jūrām, caur mūžīgiem un mainīgiem liedagu saullēktiem, pār tulkotiem un savējiem teksta klajumiem, caur piktumu uz sentimentu ir atnākuši vārdi - tādus spēj tikai Silvija.
Kas ir Silvija? Ak, jūs jau zināt - burve.

192 pages, Hardcover

First published October 1, 2024

About the author

Silvija Brice - viena no Latvijas jaudīgākajām tulkotājām, dzimusi 1958. gadā, absolvējusi Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultāti, strādājusi dažādos Latvijas apgādos kā redaktore, pamatnodarbošanās – tulkošana. Publicēto tulkojumu kopskaits pārsniedz 150, tulkoto autoru vidū ir G. Grass. S. Rušdi, F. Kafka, H. Hese, V. Vulfa, M. Atvuda, A. Mērdoka, Dž. Orvels, S. Plāta, O. Hakslijs, E. Bērdžess, M. Kaningems, I. Makjuans, Dž. Keruaks, A. Kārtere u.c. Tulkojusi vairākus fundamentālus vēstures pētījumus (A. Bīvors, “Berlīnes krišana 1945”; V. Taubners, “Hruščovs un viņa laikmets”; R. Sērviss, “Ļeņins. Patiesā biogrāfija”; A. Bīvors, “Staļingrada”; Dž. Tolands, “Ādolfs Hitlers”; R.Dž. Evanss, “Trešā Reiha tapšana”; O. Faidžīss, “Čukstētāji” u.c.). Latvijas literatūras gada balvai labākā tulkojuma kategorijā nominēti divi Silvijas Brices veikumi: Salmana Rušdi "Florences burve" un Gintera Grasa "Brīnumkaste". Silviju Brici iztaujāja Guntis Berelis. - ¼ Satori

Reviews

[Kristīne · Rating 4 out of 5]

Brice ir vietējās nozīmes Roulinga - daiļradi nevar necienīt, bet publiskā izteikšanās… kad gudrāk būtu bijis paklusēt.

Nu patika, patika man tie burkšķošie teksti par valodu, latviešiem, karu, vēsturi, burtu likšanu un dzīves nejēdzībām.
Vienīgi man kā starp divām upēm dzimušai, jūra pilnīgi vienaldzīga.

[Kristīne Līcis · Rating 5 out of 5]

Biju plānojusi būt demonstratīvi brīvdomājoša un klāstīt, kā "Burtliču" sadaļā saīgu par dramatiskajiem vispārinājumiem, ka nu jau neviens un nekur neprot un nelieto pareizu latviešu valodu, skolā vispār visi idioti, skolēnu vecākus ieskaitot. Neticu un neticēšu, ka ar kaunināšanu un lamāšanu var visiem iedzīt vienādu bijāšanu un pietāti pret valodu, gluži otrādi. Bet (A) īso tekstu satura spicums un valodas skaistums (drīkst teikt "pilnasinīgums"?) mani atbruņo (par atmosfērīgo "kaut kur vemj kaķis" vispār paklanos) un (B) nupat trāpīju lasīt nozīmīgu LETA+ interviju, kur komatu starp salikta sakārtota teikuma daļām nav, toties ir akuzatīvs aiz vajadzības izteiksmes. Saīgu otro reizi, šoreiz par to, cik apzinīgi dzīve piegādā pierādījumus autores tēzei, ka "/../ cilvēki, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, šo valodu vairs nejūt. Pārzina tikai vienu gaudenu, nokrejotu, liesu valodas slāni". Var jau būt, ka dzīvoju īpaši izmeklētā burbulī, bet man apkārt ir tik daudz cilvēku ar brīnišķīgu latviešu valodas izjūtu, ka nespēju būt pesimiste.

"Saullēktu" sadaļa man vismīļākā. Lielāko daļu ierakstu jau biju apbrīnojusi Facebook, bet vienuviet tiem ir teju dziedinoša ietekme, lasu un pārlasu. "/../ skaistums ir ikreiz citāds, un bijība ikreiz tā pati". Nojaušu, ka Rīgas līča apstaigāšana no Ainažiem līdz Kolkai gan ar atvasi, gan vienai pašai dažādos laikapstākļos un diennakts laikos ietekmē manu reakciju uz aprakstiem par saullēktiem par jūru, uztveru tos ļoti personīgi, turklāt beidzot kāds ir pratis pateikt, ka jūrai tuvu esošās šosejas troknis ir kā "mākslīgi piešūta apkakle". Pārlasu vēlreiz. Vēlāk varbūt vēlreiz.

"Esiet veseli, staigājiet lēni, mīliet sevi un pēc tam esiet vareni mīlēt visus. Neslimojiet. Ziedojiet Ukrainai, ja un cik varat."

[Eva Draviņa · Rating 4 out of 5]

Maģiskā pusstunda, burvīgā pasteļtoņu spēle, plašums un vientulība, un man šķiet, ka es elpoju maigu, krāsainu zīda gaisu.

Un tad saulei beidzot labpatīk iemirdzēties debesīs, un tā ļaus mums priecāties par to, ka varam piedzīvot šo dienu.

Jūra gar savu malu ir nolaizījusi kādus 5m platu, ideāli gludu strēli, pa kuru auļot zirgiem, un tas ir brīnišķīgi. Gliemežvāciņi čirkst zem pakaviem. Vilnis nāk, un vilnis zūd un izšauj mēli mums līdz kājām, un mēs koķeti palecam sānis, un viss ir kaut kāda tāda miera un laimes piemirdzēts, nudien, kā nekad. Varbūt kontrastam.

lai mājā iedegas gaisma
un māte ierunājas
lai šūpoles šūpojas sētā
un ceriņš lai zied pie mājas

Kāpēc es šo rakstu – kāpēc mēs kāds vispār kaut ko rakstām? Tāpēc, ka tas skan galvā. (Protams, var klusēt ne vien mēlē, bet arī galvā, jā, var. Un kļūsi vientulīgāks gads pēc gada.)

[Inga Grencberga · Rating 5 out of 5]

[..] Pacenties laimīgs būt šodien, kã teicis vecais Haijāms. Jo varbūt jau rīt mēness veltīgi meklēs tevi. [..]

Šo es izlasīju Silvijas Brices facebūkā, kaut kad pirms pāris gadiem (gada?) un tad Marijas rakstīšanā lūdzu Silvijas atļauju to izmantot. Šī bija īpaša satikšanās vēlreiz šajā grāmatā …

… un man ļoti patika šī grāmata!
un vēl es uz sevi piktojos, ka esmu nogulējusi teju visus saullēktus…

[Silva · Rating 4 out of 5]

Es tomēr ceru, ka autore Liepājai piedos un atbrauks pēc (+/- )diviem, ne divdesmit gadiem. To somu es aiznestu un pastaiga nupat jau būtu gluda ceļa pavadīta.
Vienmēr apbrīnoju cilvēkus, kuri sev atļauj nenoklusēt un paust savas domas skaļi un necenzēti. Un tad ar cietu seju uzņem sašutumu ko tas raisa.
“Mēs tiksim sveikā cauri, vai jums tā neliekas? Tas nekas, ka neliekas, vienalga tiksim”.
Un mums ir dižjūra un saulrieti arī.

[Aija Puriņa · Rating 4 out of 5]

Par Silviju Brici neko daudz nezinu, vien radies priekšstats, ka viņai piedēvē gandrīz vai mūsdienu latviešu izcilākās tulkotājas titulu. Bet interesi arī uzjundīja kāds interneta mini skandāliņš - jandāliņš, kur figurēja arī tulkotājas viedoklis. Tas viss mani pamudināja izlasīt viņas jaunāko grāmatu. 🙃

Grāmata sastāv no trīs daļām. Pārsvarā tās ir īsi prātojumi par dažādām tēmām, bet ik pa laikam pamanīsiet arī kādu dzejas pantu.

Pirmā daļa man šķita visaizraujošākā! 5🌟 Pirmajā brīdī šķita - nu gan iedomīga tā Brice, domā, ka visi citi muļķi, tik viņa to latviešu valodu prot!🫣😅😅😅 Bet... pēcāk saproti, ka viņai patiesi sāp sirds par to, ka daudzi latvieši vairs neciena, nelolo un neizkopj savu dzimto valodu! Sauksim to par autores piktumu un patriotismu. 💛 Patiešām interesanti lasīt šīs pārdomas un daudz ko var arī pats iemācīties (vajadzības izteiksme + N.! 😄👍)

Otrā daļa mani aizrāva vismazāk. Autore apraksta ļoooti daudz saullēktu. 3🌟 Lai arī šim poētiskumam (sentimenta daļai?) samērā viegli "pārplūdu" pāri, secināju, ka Silvijas Brices valoda ir patiesi iespaidīgi bagāta, ja reiz viņa vairākus desmitus saulesausmu spēj apvārdot tik dažādi. Vairs nebrīnos, ka viņai tas palīdz būt lieliskai tulkotājai.👍

Trešā daļa atgrieza manu interesi. 4🌟 Šeit jau sociāli nozīmīgas tēmas. It sevišķi mani uzrunāja piktums uz agresīvo kaimiņzemi un tās diktatoru, kā arī man tikko bija aktuāla pasaka par Sniegbaltīti 😄👍, kā arī vēl pāris tēmas, kur pilnīgi pievienojos autores nostājai. Pārsteidza Jurim Baldunčikam veltītā sadaļa, jo viņš šo to mācīja arī topošajiem angļu valodas pedagogiem, tāpēc jaukas jaunības atmiņas 🙃

Vidēji sarēķinot, ļoti labas 4🌟
Personīga autores grāmata ar piktumu, sentimentu un saullēktiem.🚲☀️

[Agita Šmitiņa · Rating 5 out of 5]

Silvija Brice apbrīnojami māk gan ieraudzīt, gan ietērpt vārdos dzīves mazās, brīnišķīgās nianses, kā arī uzjundīt aktuālus, neērtus jautājumus- par tautu, par valodu, par literatūru, par attiecībām, par vientulību, par vecumu... Turklāt- spēja Katru rītu piecelties uz saullēktu- visu manu cieņu!! Es, kura var to izdarīt reizi gadā, Jāņos, jūtos kā pasauli nogulējusi un kaunīga graužu nagus un pētu kāju pirkstgalus... Taču- lasot aptvēru, ka Mana Jūra ir Mans Juglas Ezers, un, Silvijas iespaidā, esmu sākusi savu katra rīta Ezergājienu dokumentēt. Jā- tāpat kā saule, Ezers katru rītu runā citādi!

[Kurmisrupucis · Rating 4 out of 5]

Cik labi, ja par katru latviešu valodas mežģi būt pikts Silvijas skaidrojums, tak jau kas vairāk pakausī aizķertos. Maigi trīsuļojošos saullēktus gan varētu izlaist

[Ralfs · Rating 3 out of 5]

Zinu, ka būs, kam saullēktu (un rietu) nekad nebūs gana, bet man to bija krietni par daudz.

[Literatūras ceļvedis]

“Silvijas Brices Facebook profilam seko ļoti daudz cilvēku. Kādu dienu Silvija sāka rakstīt miniatūras par saviem agrajiem ikrīta braucieniem ar divriteni gar jūras krastu, sagaidot saullēktus. Arī savas pārdomas un vērojumus par notiekošo pie mums un citur. Kāds tam sakars ar grāmatu? Vistiešākais! Šīs rīta emocijas kopā ar iespaidīgām bildēm “aizrāva” līdzi saulei un jūrai viņas sekotājus. Divritenis ar laiku kļuva personalizēts par zirgu vārdā – Verters (atceramies Gētes “Jaunā Vertera ciešanas”), iegūstot savu unikālo identitāti, kas lieliski iederas saullēktu kontekstā. Tagad vairs nav tik būtiski – vai tie bija lasītāju lūgumi vai tikai Silvijas pašas doma, ka uzrakstītais jāizdod grāmatā, bet tas mums, lasītājiem, par laimi notika! 2020. gadā iznāca Silvijas Brices pirmā grāmata “Baigās piezīmes”. Savukārt otro viņas grāmatu “Piktais sentiments” sagaidījām pagājušā gada nogalē.”

Vairāk par Silvijas Brices grāmatu “Piktais sentiments” (Zvaigzne ABC, 2024) lasiet Dārijas Juškevičas apskatā “Literatūras ceļveža” janvāra/februāra numurā.

https://www.literaturascelvedis.lv/po...

Dārija Juškeviča ir LNB Atbalsta biedrības konsultante.

[Inga Kalna · Rating 4 out of 5]

Kā lai vārdos ietērpj to, ko sirds mana jūt - vai kā nu dziesmā bija, bet, ja vārdā vienā jāsauc pēcgarša, teikšu vienkārši - "smeldze". Ja pirmajā daļā piekrītoši māju ar galvu un vietām iesmējos, iztēlojoties kundzes pikto seju, lasot valodas nejēdzības ziņās, tīklos un grāmatās (tik ļoti pazīstams šis piktums), tad otrajā - apjomīgākajā jūras saullēktu daļā spēju vien apbrīnot autores talantu (droši vien - arī gadu gaitā miljonos grāmatu gūto pieredzi) neatkārtoties un vienmēr atrast jaunus vārdus, salīdzinājumus būtībā vienas un tās pašas ainas aprakstīšanai. Protams, es zinu - nav divu vienādu saullēktu, un to zina arī autore, katrā lappusē no jauna atklājot nianses.
Trešās daļas laikā mani nepameta nolemtības un skumju sēru sajūta. Nenovēršamais ir nenovēršams, tas nāk un briest, mēs varam bezpalīdzīgi kult to krējumu un cerēt, ka taps sviests, bet galu galā beigas būs visiem vienādas.
Bet paldies par šo piedzīvojumu. Man patika, lai arī cik sērīgi jūtos pēc vāka aizvēršanas.

[Zanda Borga · Rating 4 out of 5]

Lasot izcilas tulces grāmatu, viennozīmīgi pirmā no tās kvalitātēm ir valoda. Valodas mežģīnes. Sinonīmi. Vārdu spēles. Īpaši mīļa "Burtliču" sadaļa, kurā autore piktojas par sliktiem tulkojumiem un noplicināto valodas lietojumu. Eh, kā pati esmu piktojusies par valodas neloģismiem grāmatās, vai sajūsmā spiegusi, lasot izcilas valodas pērles!
Un tad manas mīļākās "Ēveļskaidas" pārdomas - "Kāpēc es Itālijā izskatos pēc samērā spirgtas sievietes, bet mājās pēc "vēsums pūš no durvju puses, vecais dēls, vai durvis vaļā?"
Vienīgi jūras rītu man laikam bija pa daudz, pat pašai pie jūras dzīvojot.
Bet tā - feins tas piktais sentiments. Un par spīti tam - dzīves mīlestība.

[Luize · Rating 5 out of 5]

Tiiikkk ļoti man patika saulrietu apraksti, ka es nevarēju te to neuzrakstīt. Burtliči un kaprači ir aizraujoši temati, bet saulrieti šoreiz mani pārņēma pilnībā. Es niru katrā stāstā kā rīta peldē. Un droši vien tā ir tikai sakritība, ka grāmatu nejauši nopirku pirms sava 200km velo brauciena gar Baltijas jūru uz Kolkas ragu. Saulrieti ir kā valoda, ko saprot tikai savējā "ciema" iedzīvotāj. ;)

[Zane Krēsliņa · Rating 4 out of 5]

Patika gan S. Brices pirmā grāmata, gan šī.

Skaista valoda, sulīgi. Vienīgais mazais "bet", ka šķita tomēr pārāk līdzīgi pirmajai grāmatai. It kā jau tas pat nav mīnuss, bet tā es jutos.

Lai vai kā, paldies, bija jauka noskaņa.

[Agnese · Rating 5 out of 5]

Brīnišķīga grāmata. Pa lappusei nesteidzīgi baudāma (nesteidzīgi, jo gribas, lai grāmata pietiktu ilgākam laikam). Lieliskas vārdu spēles, maigi plūstoša valoda, dziļi domu graudi.
Saullēktu sadaļa man vismīļākā. 💛
Ja būtu desmit zvaigznes, dotu visas 11.

[Ilze S. · Rating 5 out of 5]

Speciāli lasīju tikai pirms gulētiešanas un pa mazam gabaliņam katru vakaru, kā saldo ēdienu:)
Saullēktu nodaļa iedarbojās kā nomierinoša meditācija.
Valoda, attieksme, niansēts humors, novērotāja talants - viss ir 10/10.

[Iveta Ozola - Cirule · Rating 5 out of 5]

Jau pēc "Baigo piezīmju" izlasīšanas zināju, ka ne tikai jaunā Silvijas Brices grāmata būs jālasa, bet arī visas nākamās! Protams, aizraujoši palūkoties pa atslēgas caurumu, kā viena no Latvijas jaudīgākajām tulkotājām veic savu darbu (par to gan varētu būt krietni vairāk, atliek cerēt uz nākamo grāmatu), taču jo īpaši vērtīgi ir uzsūkt smalko valodu. Tik labskanīga ausīm, tīkama sirdij un papildu asredzīgā humorizjūta, lasot rada iekšēju komforta izjūta, nu gluži kā vērojot mākslas darbus. Man jāatzīstas, laikam pat nav nozīme tēmām (rakstnieces zirga piedzīvojumi gan būtu pelnījuši paši savu grāmatu), es vienkārši gribu gremdēties šādos tekstos kā piena vannā ar zemenēm.

[Dace Deniņa · Rating 5 out of 5]

Silvija ir Silvija ir Silvija.

[Meldra Vītola · Rating 4 out of 5]

Cik daudz saullēktu, bet cik dažādi viņi aprakstīti. Šī ir gleznaini bagātas latviešu valodas mācību grāmata.

[Zane · Rating 4 out of 5]

Piktums man sveša sajūta, nemaz nerunājot par dusmām, kuras vispār vēl tikai mācos sevī atpazīt (par valodas lietojuma ačgārnībām man parasti drīzāk pārsteigums, kā to var nezināt), bet vairāk nekā ļoti patika izvērstie saullēktu apraksti.

It kā taču tā pati saule, kas vienmēr, bet "tad debesīs iezīmējas rožainais saules lifts, un viņa lēnām un svinīgi brauc augšā - skaista. Ko citu lai saka. Viss atmirdz. Un gribas dzīvot.”

Vēl patika par tumsā sastapto Holdenu Kolfīldu.

[Jana · Rating 4 out of 5]

Interesanta man patika apnicis ka visi mirst. Tiešām labi pateikts. Krustmāte- mammas māsa nomira tiešām žēl! Vecāsmātes pietrūkst!

[Ilze · Rating 4 out of 5]

Sen nav lasīts kaut kas tik sulīgs, tik garšīgi uzrakstīts. Baudīju autores valodas lietojumu un vārdu izvēli.

[Liene Pigita · Rating 5 out of 5]

Oi, šis bija varens lasāmais! Mīlēju un nīdu vienlaicīgi🤭Un apbrīnoju un dievināju.. nu kā tā var uzrakstīt??!! Tiiik skaisti, precīzi.. nu tā, ka liekas, to esmu es pati izdomājusi un tā esmu jutusies, tas ir mans!! Silvija Brice kā tulkotāja vienmēr ir bijusi manis apbrīnota/ ja tā drīkst izteikties../, bet Piktais sentiments apliecina arī izcilu stāstītmāku, novērošanu un perfektu, sarkastisku/ mazliet melnu🤩manā gaumē💛/humoru.. Kāds iebildīs, ka šī nav viņas pirmā izteikšanās, jā, gan jau, ka tā, bet.. novērtēju un mīļoju šo😇