What do you think?
Rate this book
Nakts "Mežāžos"
Intriguojanti kriminalinė apysaka „Naktis Mežažiuose“ yra paskutinis stambesnis ir bene brandžiausias V. Lagzdinio kūrinys.
222 pages, Hardcover
First published January 1, 1976
2 people are currently reading
16 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 6 of 6 reviews
February 27, 2014
Grāmata ir detektīvromāns, kas balstīts uz vēlmi citus apklusināt un nepieļaut savu atmaskošanu. Tēma ir aktuāla arī mūsdienās - cilvēki melo ne tikai par tik lielām lietām kā slepkavība, bet par visu. Darbība norisinās mājās ar nosaukumu '' Mežāži '', kas ir visai atbilstoša vieta šāda tipa romānam, jo tā ir diezgan nomaļa un neviena netraucēta.
Stāsts ir par mājas saimnieka Jura slepkavību, viņa skolas laiku drauga Ģirta - atjautīgā izmeklētāja - nozieguma atklāšanu. Stāstā darbojas arī Jura sieva - Rasa, aktrise Dina, viņas vīrs Ulass, Albertu pāris, Zīraps un slepkava - Kalveits. Rakstnieks stāstu ir izveidojis veiksmīgu, jo man, kā arī izmeklētājam, neradās nekādas aizdomas par nosvērto, apaļo vīru. Protams, izrādās, ka mājas viesiem ir mīlas sakari citam ar citu. Aizdomas no slepkavības motīva novērš gan naudas zādzība, gan greizsirdība un mīlestība. Rakstnieks grāmatu ir raksrījis it kā no malas skatoties. Valoda bija pareiza, bet visādā ziņā mazliet garlaicīga - nebija mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu pietiekamā daudzumā.
Darbs man lika padomāt par to, ka labāk ir paklusēt - ja Juris neko nebūtu teicis Kalveitam, slepkavam nebūtu iemesla viņu nogalināt. Kā arī - nevērtē vīru pēc cepures, jo grāmatas sākumā liekas, ka visi ir garlaicīgi, parasti cilvēki, bet atklājas īsts meksikāņu seriāls. Lai arī grāmata ir detektīvs, tā drīzāk mani nomierināja, nevis raisīja spriedzi. Ja jūs vēlaties kļūt par izmeklētāju vai ko tādu - izlasiet grāmatu, pierādās tas, ka viņu darbs nebūt nav tik aizraujošs kā filmās.
Stāsts ir par mājas saimnieka Jura slepkavību, viņa skolas laiku drauga Ģirta - atjautīgā izmeklētāja - nozieguma atklāšanu. Stāstā darbojas arī Jura sieva - Rasa, aktrise Dina, viņas vīrs Ulass, Albertu pāris, Zīraps un slepkava - Kalveits. Rakstnieks stāstu ir izveidojis veiksmīgu, jo man, kā arī izmeklētājam, neradās nekādas aizdomas par nosvērto, apaļo vīru. Protams, izrādās, ka mājas viesiem ir mīlas sakari citam ar citu. Aizdomas no slepkavības motīva novērš gan naudas zādzība, gan greizsirdība un mīlestība. Rakstnieks grāmatu ir raksrījis it kā no malas skatoties. Valoda bija pareiza, bet visādā ziņā mazliet garlaicīga - nebija mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu pietiekamā daudzumā.
Darbs man lika padomāt par to, ka labāk ir paklusēt - ja Juris neko nebūtu teicis Kalveitam, slepkavam nebūtu iemesla viņu nogalināt. Kā arī - nevērtē vīru pēc cepures, jo grāmatas sākumā liekas, ka visi ir garlaicīgi, parasti cilvēki, bet atklājas īsts meksikāņu seriāls. Lai arī grāmata ir detektīvs, tā drīzāk mani nomierināja, nevis raisīja spriedzi. Ja jūs vēlaties kļūt par izmeklētāju vai ko tādu - izlasiet grāmatu, pierādās tas, ka viņu darbs nebūt nav tik aizraujošs kā filmās.
August 30, 2018
Kuigi suures pildis on tegu klassikalise kriminaalromaaniga, on seal üsna mitmeid puudujääke.
Lugu iseenesest on klassikaline suletud ruumi krimka. Üksildases metsatalus toimub mõrv. Juhuslikult on seltskonnas ka politseinik (miilits). Mõrvar on keegi seltskonnast - aga kes, see tulebki välja selgitada.
Tegelaste vähesus tuli raamatule kasuks - nagu venelastel, on ka lätlastel igal inimesel miljon nime (eesnimi, perenimi, isanimi, hüüdnimi...). Suure hulga tegelaste puhul on nende üle järge pidada ikka paras pähkel.
Mis mind aga väga-väga häiris,oli lõpplahendus.
Kaotatud lõbususe kompenseeris muigamapanev keelekasutus, kaldudes küll pigem isegi veidi varasema aja iseloomuliku kõnepruugi poole. Viisakusväljendid, pidev "muideksitamine"... Ma ei olegi aru saanud, kas see on omane mingi ajastu (60-70ndad) kirjandusele või tõlkele. Pigem vist ikka kirjandusele - hetkel on mul käsil vene ulme antoloogia ("Me armastame maad 2. Viimane laev") ning ka sealt leiab samasugust hõngu. Lood on vanad, aga tõlge uus.
Lugu iseenesest on klassikaline suletud ruumi krimka. Üksildases metsatalus toimub mõrv. Juhuslikult on seltskonnas ka politseinik (miilits). Mõrvar on keegi seltskonnast - aga kes, see tulebki välja selgitada.
Tegelaste vähesus tuli raamatule kasuks - nagu venelastel, on ka lätlastel igal inimesel miljon nime (eesnimi, perenimi, isanimi, hüüdnimi...). Suure hulga tegelaste puhul on nende üle järge pidada ikka paras pähkel.
Mis mind aga väga-väga häiris,oli lõpplahendus.
Kaotatud lõbususe kompenseeris muigamapanev keelekasutus, kaldudes küll pigem isegi veidi varasema aja iseloomuliku kõnepruugi poole. Viisakusväljendid, pidev "muideksitamine"... Ma ei olegi aru saanud, kas see on omane mingi ajastu (60-70ndad) kirjandusele või tõlkele. Pigem vist ikka kirjandusele - hetkel on mul käsil vene ulme antoloogia ("Me armastame maad 2. Viimane laev") ning ka sealt leiab samasugust hõngu. Lood on vanad, aga tõlge uus.
September 7, 2019
Imádom, hogy a kihívások miatt olyan gyöngyszemeket fedezhetek fel, mint ez a hetvenes években íródott lett krimi. Klasszikus, „tízkicsinégeres”, zártszobás ügy, szerencsére rendőr is van a meghívottak között. Ráadásul képzett, nyugodt, jó megfigyelő, teszi a dolgát, ahogy kell. Szinte kortalan a történet, nyomokban tartalmaz Moszkvicsot, kolhozt és elvtársat, de akárhol lehetnénk. Minden s-re végződő nevű gyanús, minden információt megkapunk, szinte egyszerre rakhatjuk össze Randersszel az eseményeket és nevezhetjük meg a gyilkost. A végén kapunk egy poirot-i összefoglalást is. Teljesen rendben van, aki nem vért és rettegést keres, válassza bátran.
March 21, 2018
3,5/5
August 2, 2021
Nostaļģiska lasāmviela :)
November 4, 2023
Esmu pārlasījusi vairāk kārt.
Displaying 1 - 6 of 6 reviews