What do you think?
Rate this book
Jauna cilvēka memuāri
334 pages, Paperback
First published January 1, 1981
3 people are currently reading
89 people want to read
About the author
Zigmunds Skujiņš
43 books14 followersRakstnieks, viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu prozaiķiem, izcils novelists, romānu, kinoscenāriju, lugu un eseju autors. Dzimis 1926. gada 25. decembrī Rīgā. Mācījies Rīgas Valsts tehnikumā un Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā. 1946.–1960. g. līdzstrādnieks avīzē “Padomju Jaunatne” un žurnālā “Dadzis”, 1960.–1962. g. un 1968.–1973. g. prozas konsultants Latvijas Rakstnieku savienībā, 1992.–1995. g. Latvijas Radio un televīzijas padomes pirmais priekšsēdētājs. Z. Skujiņš ir viens no visvairāk tulkotajiem latviešu rakstniekiem, viņa darbi izdoti vācu, angļu, krievu, bulgāru, čehu, slovāku, ungāru u. c. valodās vairāk nekā septiņos miljonos eksemplāru.
Born in Rīga in 1926, Zigmunds Skujiņš was one of the most outstanding Latvian writers. Among his best-known works are the novels Columbus' Grandsons (1961), Nudity (1970), Bed with a Golden Leg (1984) and "Flesh-Colored Dominoes" (1999), though he also cotributed to the canons of Latvian drama and poetry.
Skujiņš's first short story appeared in 1948. His books are among the most widely read and published, many works have been adapted for cinema and theater, and many translated (into English, German, French, Russian, Lithuanian, Czech, Georgian, and other languages).
Born in Rīga in 1926, Zigmunds Skujiņš was one of the most outstanding Latvian writers. Among his best-known works are the novels Columbus' Grandsons (1961), Nudity (1970), Bed with a Golden Leg (1984) and "Flesh-Colored Dominoes" (1999), though he also cotributed to the canons of Latvian drama and poetry.
Skujiņš's first short story appeared in 1948. His books are among the most widely read and published, many works have been adapted for cinema and theater, and many translated (into English, German, French, Russian, Lithuanian, Czech, Georgian, and other languages).
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 9 of 9 reviews
November 30, 2022
..pirms aizceļoju, bija dažāda veida grāmatas sagatavotas līdzņemšanai, bet paņēmu tieši šo. un tā ir lieliska. tajā netrūkst gudru domu, labu dialogu, tēlu raksturu un stāsts, ko baudīt. laiks vēl kādam Skujiņa gabalam. :)
November 30, 2022
Runājot literatūrkritiķes Jūlijas D. vārdiem - joprojām štirī.
October 11, 2022
“..man jāsaka, ka starp izjūtām, kuras gūstam laukos, un izjūtām, kuras rodas pilsētā, ir mazāka atšķirība, nekā dažkārt domājam. Ārējais ir tikai iekšējā atbalss. Nevis otrādi. Mēs pārdzīvojam to, ko pārdzīvot esam spējīgi.”
Ļoti garda grāmata !
Ļoti garda grāmata !
March 29, 2019
Pasaule pieder jaunajiem! “Einšteins relativitātes teoriju atklāja divdesmit piecu gadu jaunībā un Mendeļejevs (uz visām bildēm ar garu bārdu!) savu elementu tabulu sakārtoja mūža pirmajā pusē.”
Par to arī stāsts - netipiski inteliģenta jaunieša dzīve. Ar devīzi: “cilvēkā notiek procesi, kas nav mazāk mīklaini par tiem, kuri risinās uz Saules.”
Spigti personāži.
Inteliģentais vectētiņš Lielais: “Bet es tev pateikšu, kas notiks, kad cilvēki pazaudēs latīņu valodu. Tas būs drošs pagrieziens atceļam uz barbarismu. Cilvēka atmiņa ir vāja, bez senajām kultūras saknēm mēs deģenerēsimies dažu paaudžu laikā.”
“Es neesmu tik bagāts, lai skaitītu nodzīvotos gadus, -skaitu nodzīvotās dienas.”
“Kafijas dzeršana ir alkoholisma paveids. Dzert kafiju nozīmē vergot vājībai. Simt grami - divi rubļi. Augstākā mērā amorāli. Mūsu tēvi dzēra liepziedu tēju. Vai tāpēc viņi padarīja mazāk? Ieradums ārkārtējo padara par normu. Un pazūd jēga - gan labām zālēm, gan skaistām runām, kam gribi.”
Randolfs, kuram “nebija lielāka prieka kā dižoties ar saviem netikumiem. Un spāniski lamāties. Lamuvārdus viņš izrakstīja no Hemingveja romāniem."
Zelma, kura uzskata, ka "zeķbikses izgudrojis vai nu eskimoss, vai homoseksuālists.”
Kāds tad ir aprakstītais laiks?
Dīvaini, bet par pārtiku jau tiek runāts, ka “tā ķīmija mums drīz nāks ārā pa ausīm”.
“Īpašā loterija, kas darbojas grāmatu veikalos. Ar laimes rata griešanu un ložu sarullētajām lapiņām. Ar iespēju laimestu tūdaļ saņemt.” (ehh, atceros tādu, pašai bija laimīga roka, bieži vien pa kādam trīnītim vinnēju, vienreiz pat 25 rubļus, par kuru uzreiz modīgu vējjaku nopirku ☺ )
“Mežaparkā lozējot žiguļus.” (par to gan man nekas nav zināms).
Skola! “Un šajā haosā, šajā jezgā ar drebošu sirdi es saņēmu pie rokas mazo llzīti, un mēs rātni soļojām apkārt gaitenim.” (jā, tā patiesi bija – starpbrīžos nebija nekādas skraidīšanas vai uz palodzēm sēdēšans – rātni staigājām pa aplīti ☺ )
“Komisijas veikali” un “čehu botas.”
“Māja bija grabažīga, ar ielūzušu jumtu, jā. Bet tas tāpat iekļāvās normā. Vecās mājas iet laukā no strīpas gandrīz visur. Komforts laukos mūsu dienās koncentrējas jaunajos ciematos. Tā ir parādība, kas virzīta uz kārtējo galējību. Īpaši tajos gadījumos, kad prasība pēc komforta izvirzās par galveno kritēriju.”
“Benzīns laukos ir katrā mājā - nav jau piens.”
Bet “Madonā pārdod Hamburgas kriņģeļus, kas smaržo pēc Andersena” (tiešām?).
““Poceluičiki” - ir tādi zelta gredzentiņi ar divām zelta bumbiņām. Modes manta masām”.
“Universālveikala apakšējā stāvā ļaužu rindas raibais pitons rijīgi tukšoja nule pievestās desu kastes.”
“Pieprasījums pēc dzejas neapsīkst tāpēc, ka normālam cilvēkam personisko emociju kļūst aizvien mazāk.”
“Pazaudēta pareizā attiecība starp domāšanu un runāšanu. Dažkārt man liekas, ka smadzeņu cilvēkiem nemaz vairs nav — palikusi tikai mēle.”
Un pēkšņi izlasu vārdus “kapteinis Kloss”. Kā spēriens pa smedzenēm, neskaidras bērnības dienu vīzijas. Pūlos atcerēties, meklēju internetā – ak jē – “krutais” poļu seriāls “Likme augstāka par dzīvību” (1967), kas manā bērnībā bija tikpat populārs kā “Četri tankisti un suns”. Jūtūbē atradu, paskatījos, neko no sižeta neatcerējos – taču tā titru dziesma !
Interesanti ir vārdi par Lancmani, kurš 1976.gadā bija kļuvis par Rundāles pils muzeja direktoru. “Milzīgā baroka ēka ar savām mīkstajām, pārtrauktajām un dubultotajām līnijām, proporciju disonansi, liekumiem un lūzumiem, gāmurojumiem un kontrastiem gluži kā dzīva būtne gulēja, iestigusi laika upes dūkstī. Grupa ieinteresētu kolosālu cilvēku mēģināja dabūt viņu atkal uz zaļa laukuma. Atgriežot īstenībā to, kas sen jau vairs nebija redzams, un to, kā vispār vairs nebija un ko vajadzēja atburt no uguns liesmām un cauriem jumtiem, no zālēs kādreiz ierīkotām graudu sabērtuvēm un zirgu staļļiem. Apmēram tā, kā ar otrādi vilktas kinolentes palīdzību upē ieiekušu peldētāju dabū atkal krastā un izplaukušu puķi ievīsta atpakaļ pumpurā.” “Lancmanis bija iezīmīgs ar to, ka jūsmoja lietišķi.” “Sarunājoties ar Lancmani, man bija tāda sajūta, ka es sarunātos ar Trojas Šlīmanu vai Tutanhamona Karteru.” “Katrā ziņā ne jau daudz ir tādu cilvēku, kas vienlaicīgi dzīvo tagadnē, pagātnē un nākotnē.”
Nešaubīgi – vērtējums 5/5.
Par to arī stāsts - netipiski inteliģenta jaunieša dzīve. Ar devīzi: “cilvēkā notiek procesi, kas nav mazāk mīklaini par tiem, kuri risinās uz Saules.”
Spigti personāži.
Inteliģentais vectētiņš Lielais: “Bet es tev pateikšu, kas notiks, kad cilvēki pazaudēs latīņu valodu. Tas būs drošs pagrieziens atceļam uz barbarismu. Cilvēka atmiņa ir vāja, bez senajām kultūras saknēm mēs deģenerēsimies dažu paaudžu laikā.”
“Es neesmu tik bagāts, lai skaitītu nodzīvotos gadus, -skaitu nodzīvotās dienas.”
“Kafijas dzeršana ir alkoholisma paveids. Dzert kafiju nozīmē vergot vājībai. Simt grami - divi rubļi. Augstākā mērā amorāli. Mūsu tēvi dzēra liepziedu tēju. Vai tāpēc viņi padarīja mazāk? Ieradums ārkārtējo padara par normu. Un pazūd jēga - gan labām zālēm, gan skaistām runām, kam gribi.”
Randolfs, kuram “nebija lielāka prieka kā dižoties ar saviem netikumiem. Un spāniski lamāties. Lamuvārdus viņš izrakstīja no Hemingveja romāniem."
Zelma, kura uzskata, ka "zeķbikses izgudrojis vai nu eskimoss, vai homoseksuālists.”
Kāds tad ir aprakstītais laiks?
Dīvaini, bet par pārtiku jau tiek runāts, ka “tā ķīmija mums drīz nāks ārā pa ausīm”.
“Īpašā loterija, kas darbojas grāmatu veikalos. Ar laimes rata griešanu un ložu sarullētajām lapiņām. Ar iespēju laimestu tūdaļ saņemt.” (ehh, atceros tādu, pašai bija laimīga roka, bieži vien pa kādam trīnītim vinnēju, vienreiz pat 25 rubļus, par kuru uzreiz modīgu vējjaku nopirku ☺ )
“Mežaparkā lozējot žiguļus.” (par to gan man nekas nav zināms).
Skola! “Un šajā haosā, šajā jezgā ar drebošu sirdi es saņēmu pie rokas mazo llzīti, un mēs rātni soļojām apkārt gaitenim.” (jā, tā patiesi bija – starpbrīžos nebija nekādas skraidīšanas vai uz palodzēm sēdēšans – rātni staigājām pa aplīti ☺ )
“Komisijas veikali” un “čehu botas.”
“Māja bija grabažīga, ar ielūzušu jumtu, jā. Bet tas tāpat iekļāvās normā. Vecās mājas iet laukā no strīpas gandrīz visur. Komforts laukos mūsu dienās koncentrējas jaunajos ciematos. Tā ir parādība, kas virzīta uz kārtējo galējību. Īpaši tajos gadījumos, kad prasība pēc komforta izvirzās par galveno kritēriju.”
“Benzīns laukos ir katrā mājā - nav jau piens.”
Bet “Madonā pārdod Hamburgas kriņģeļus, kas smaržo pēc Andersena” (tiešām?).
““Poceluičiki” - ir tādi zelta gredzentiņi ar divām zelta bumbiņām. Modes manta masām”.
“Universālveikala apakšējā stāvā ļaužu rindas raibais pitons rijīgi tukšoja nule pievestās desu kastes.”
“Pieprasījums pēc dzejas neapsīkst tāpēc, ka normālam cilvēkam personisko emociju kļūst aizvien mazāk.”
“Pazaudēta pareizā attiecība starp domāšanu un runāšanu. Dažkārt man liekas, ka smadzeņu cilvēkiem nemaz vairs nav — palikusi tikai mēle.”
Un pēkšņi izlasu vārdus “kapteinis Kloss”. Kā spēriens pa smedzenēm, neskaidras bērnības dienu vīzijas. Pūlos atcerēties, meklēju internetā – ak jē – “krutais” poļu seriāls “Likme augstāka par dzīvību” (1967), kas manā bērnībā bija tikpat populārs kā “Četri tankisti un suns”. Jūtūbē atradu, paskatījos, neko no sižeta neatcerējos – taču tā titru dziesma !
Interesanti ir vārdi par Lancmani, kurš 1976.gadā bija kļuvis par Rundāles pils muzeja direktoru. “Milzīgā baroka ēka ar savām mīkstajām, pārtrauktajām un dubultotajām līnijām, proporciju disonansi, liekumiem un lūzumiem, gāmurojumiem un kontrastiem gluži kā dzīva būtne gulēja, iestigusi laika upes dūkstī. Grupa ieinteresētu kolosālu cilvēku mēģināja dabūt viņu atkal uz zaļa laukuma. Atgriežot īstenībā to, kas sen jau vairs nebija redzams, un to, kā vispār vairs nebija un ko vajadzēja atburt no uguns liesmām un cauriem jumtiem, no zālēs kādreiz ierīkotām graudu sabērtuvēm un zirgu staļļiem. Apmēram tā, kā ar otrādi vilktas kinolentes palīdzību upē ieiekušu peldētāju dabū atkal krastā un izplaukušu puķi ievīsta atpakaļ pumpurā.” “Lancmanis bija iezīmīgs ar to, ka jūsmoja lietišķi.” “Sarunājoties ar Lancmani, man bija tāda sajūta, ka es sarunātos ar Trojas Šlīmanu vai Tutanhamona Karteru.” “Katrā ziņā ne jau daudz ir tādu cilvēku, kas vienlaicīgi dzīvo tagadnē, pagātnē un nākotnē.”
Nešaubīgi – vērtējums 5/5.
Read
October 20, 2014i think this is cool
July 23, 2020
Sulīgā, dzirkstošā un nepiespiestā valodā rakstīts stāsts par 19-gadīgā Kalvja gaitām, ar ziņkāri un interesi par visu jauno metoties iekšā pieaugušo dzīvē - universitātē, pirmajās darba vietās, attiecībās un tuvu cilvēku zaudējumos -, vienlaikus nezaudējot veselo saprātu, godīgumu un apdomību, kā arī neizsakāmu cieņu un mīlestību pret savu māti un draudzeni Zelmu.
March 15, 2020
Un it viss ir aktuāls arī tagad.
May 31, 2025
Tā ir savāda pieredze lasīt grāmatu, kurā viens no galvenajiem tēliem ir nosaukts tavā vārdā.
April 5, 2021
Ļoti patīk tieši Zigmunda Skujiņa rakstības stils, viņa māka uzrakstīt, lai lasīt būtu interesanti gan pirms 20 gadiem, gan šobrīd.
Grāmata lasās ļoti dzīvi, un ļauj sajusties “tajos laikos”.
Grāmata lasās ļoti dzīvi, un ļauj sajusties “tajos laikos”.
Displaying 1 - 9 of 9 reviews