What do you think?
Rate this book
Starp mums, meitenēm, runājot... un citi stāsti
Atzīmējot populārās rakstnieces Zentas Ērgles 90. jubileju, vienā grāmatā izdota viņas triloģija — „Starp mums, meitenēm, runājot…”, „Bez piecām minūtēm pieauguši” un „Nosargāt mīlestību” ar slavenajām Edgara Ozoliņa ilustrācijām.
Grāmatā iekļautas arī padomju laikā nepublicētās nodaļas un atjaunoti izņemtie fragmenti. Labākai izpratnei mūsdienu jauniešu vajadzībām grāmatas beigās pievienota skaidrojošā vārdnīca.
Grāmatā iekļautas arī padomju laikā nepublicētās nodaļas un atjaunoti izņemtie fragmenti. Labākai izpratnei mūsdienu jauniešu vajadzībām grāmatas beigās pievienota skaidrojošā vārdnīca.
- GenresYoung AdultChildrens
479 pages
First published January 1, 1984
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 17 of 17 reviews
April 21, 2019
Mjaaa...
Pirmo daļu es biju lasījusi jau vecajā izdevumā vismaz reizes 5. Mammai bija tā grāmata. Pati nopirku sev jauno izdevumu pirms dažiem gadiem. Jaunajā izdevumā ir visas trīs daļas.
Un izlasot visas trīs - pirmā ir un paliek sakarīgākā, interesantākā un lasāmākā. Tajā rakstītais šķita nenoveco tik baigi kā tās pārējās daļas ar savu komunismu, kolektīvismu, gada plāniem, brigadieriem, to drausmīgo čupošanos, kur ir bez maz vispasaules komunalka, kur kaimiņi ir ielīduši viens otra dzīvē tik dziļi, ka dziļāk vairs nevar utt. Kontroldarbi, bastošanas, draudzības, slikti ģimenes apstākļi - tas viss ir arī mūsdienās. Apkārtējā aina, protams tagad ir citādāka un modernāka. Vārdu sakot, par pirmo daļu es baigi nekasos. Tā nav modernākā jauniešu grāmata šobrīd, bet tā bija noteikti lasāmākā no šīm trim. Man patika. Baibucis bija zoss jau tur, bet okay, viņai tur 16 laikam. Es tajā vecumā arī biju zoss.
Bet viņa turpināja būt zoss arī tālāk un tad tas jau kļuva besīgi.
Man patika Dace un Sveta. Ļoti žēl, ka Dace pārējās daļās izplēnēja un nekas daudz par viņu vairs netika dzirdēts. Vispār žēl, ka Sanita, Anna, Marga un citas pirmās daļas meitenes tālāk netiek minētas un netiek rādīts, kas ar viņām notiek. Vietā nāca Sveta, kas bija normāls tēls un man patika. Dēzija, kas vnk ir golddigere. Nekas jauns. Un Viola, kas tur pinās ar apšaubāmiem tipiem.
Tas galvenais love storijs bija kaitinošs un manai loģikai nepieņamams. Vispār tās attiecības bija kkādas idiotiskas. Šiem pat īsti normāls randiņš nebija bijis, bet viņš viņu nenormāli mīl un vispār varētu precēties(mācīšanos vienā klasē es neuzskatu par randiņu). Bet ok, abi gudrinieki aizskrēja precēties. Pirms tam ofc Baibucis saskaitās, ka lielais mīlnieks ar kkādu citu beibi seksojis pirms viņas(kad viņi vispār nebija pat kopā). Nu tas no sērijas - bet, tu man saki, ka tu mani miiiiiiliiiii. Kā tu varēji ar citu... tajā laikā, kad mēs pat nebijām pāris.... kā tu tā drīiiiiiikstēji. Karoč, Baibuča loģika.
Un tā mūžīgā lūrēšana aiz stūriem - kaut ko daļēji nolūr un drāma gatava. Protams, neviens ne ar vienu neizrunājas. Trešajā daļā, kad Baibucis nolūrēja kā kkāda karas kaklā - vai tad šī runāja ar to savu mīlnieku pēc tam(vai uzreiz)? Nope. Vispirms gribēja mesties slīcināties. Un pēc tam vnk paņēma pēdu uz laukiem. #baibučaloģika Ja es redzētu, ka kkāda beibe karas kaklā manam vīram, mums būtu mājās skandāls un es pie velna noskaidrotu, kas tur notiek. Ja viņš mani krāptu, mums būtu šķiršanās. Bet principā - mums būtu fakin skandāls, nevis es vnk paņemtu pēdu neko nenoskaidrojusi. Tajās attiecībās smagi izpalika komunikācija un problēmu risināšana normālā veidā. Viņi vispār uzrakstīti kā pretmeti, bet jau tādā līmenī dramatizējot, ka tur vispār bez komunikācijas nekāds labs gals tām attiecībām nepienāktu.
Also, nenormāli uzkāpa uz nerva trešajā daļā galvenā mīlnieka pārdomu teksti, ka vispār jau vīriem krāpšana gadās. Sak, somu pirts ar kolēģēm un tad ''gribot negribot sanāk''. Nu, ka principā izvairīties nevar. What the fuck???? Kāds gribot negribot??? Tu esi čalis un atbildīgs par savu pardon, krāniņu. Ja tu mīli sievieti, kuru apprecēji un kura tevi mājās gaida, tev nav kkāds ''ai, vot varētu padrāzties pirtī, jo citas izvēles jau nav''. Man vnk līdz kaulam riebjas šitā atbildības noņemšana. Sak, nu es neesmu atbildīgs par to, ka krāpu, tā sanāca... gribot negribot. Krāpšana ir apzināta izvēle. Tu tajā brīdī izdari izvēli nevis palikt uzticīgs tai sievietei, bet ņemties ar citu. Tā ir fakin izvēle, nevis kkāds gribot negribot bija jādara.
Es brīnos, kā viņi tur visi nenojūdzās, jo tā drausmīgā čupošanās pat mani sāka smacēt. Un es tikai lasīju. Es sāktu jūgties, ja man kaimiņi konstanti līstu manā dzīvē, kaut ko komentētu, prasītu, lai es ravēju viņu dārzus un vēl bāztos virsū ar saviem ''mana draudzene vakar redzēja tavu vīru...''. Kurš tev vecā krizdole, prasīja monitorēt un atskaitīt mana vīra grafiku? Pareizi. Neviens. Tā drausmīgā līšana otra dzīvē un padomu došana, komentēšana(kad neviens to vispār nav prasījis). Kaut kāds murgs vienkārši. Es nezinu kā sauc manus kaimiņus. Un mani tas absolūti neinteresē. Viņi dzīvo savu dzīvi un es dzīvoju savu.
No citas perspektīvas - šo protams, var lasīt un gūt visai dzīvu ieskatu tā laika sabiedrībā un tajā kā cilvēki dzīvoja, kas bija prioritārās lietas, kā veidojās darbs/karjera utt. Netiek runāts par politiku tādā līmenī kā, kurš pie varas utt. Taču, gada plāni, visu valstu sadraudzība, komjaunieši, rindas, blati, imports, tas, kā Padomju savienībā ir tik labi, bet visur citur tik slikti utt. Tas viss šeit ir un iezīmē krāsainu tā laikmeta ainu un parastā cilvēka ikdienu. Tas nenoliedzami.
Kopumā - pirmā daļa man patika agrāk un patīk arī tagad. Bet pārējās divas likās vājākas un neizraisīja sajūsmu. Ļoti žēl, ka no pirmās daļas 8.B tālāk tikai rādīti tikai daži tēli, un pārēji vnk pazaudēti, un pieminēti vienā rindkopā.
Un Baibuča loģika bija kaitinoši pārspīlēti pārnaiva pat tiem laikiem. Sorry.
Pirmo daļu es biju lasījusi jau vecajā izdevumā vismaz reizes 5. Mammai bija tā grāmata. Pati nopirku sev jauno izdevumu pirms dažiem gadiem. Jaunajā izdevumā ir visas trīs daļas.
Un izlasot visas trīs - pirmā ir un paliek sakarīgākā, interesantākā un lasāmākā. Tajā rakstītais šķita nenoveco tik baigi kā tās pārējās daļas ar savu komunismu, kolektīvismu, gada plāniem, brigadieriem, to drausmīgo čupošanos, kur ir bez maz vispasaules komunalka, kur kaimiņi ir ielīduši viens otra dzīvē tik dziļi, ka dziļāk vairs nevar utt. Kontroldarbi, bastošanas, draudzības, slikti ģimenes apstākļi - tas viss ir arī mūsdienās. Apkārtējā aina, protams tagad ir citādāka un modernāka. Vārdu sakot, par pirmo daļu es baigi nekasos. Tā nav modernākā jauniešu grāmata šobrīd, bet tā bija noteikti lasāmākā no šīm trim. Man patika. Baibucis bija zoss jau tur, bet okay, viņai tur 16 laikam. Es tajā vecumā arī biju zoss.
Bet viņa turpināja būt zoss arī tālāk un tad tas jau kļuva besīgi.
Man patika Dace un Sveta. Ļoti žēl, ka Dace pārējās daļās izplēnēja un nekas daudz par viņu vairs netika dzirdēts. Vispār žēl, ka Sanita, Anna, Marga un citas pirmās daļas meitenes tālāk netiek minētas un netiek rādīts, kas ar viņām notiek. Vietā nāca Sveta, kas bija normāls tēls un man patika. Dēzija, kas vnk ir golddigere. Nekas jauns. Un Viola, kas tur pinās ar apšaubāmiem tipiem.
Tas galvenais love storijs bija kaitinošs un manai loģikai nepieņamams. Vispār tās attiecības bija kkādas idiotiskas. Šiem pat īsti normāls randiņš nebija bijis, bet viņš viņu nenormāli mīl un vispār varētu precēties(mācīšanos vienā klasē es neuzskatu par randiņu). Bet ok, abi gudrinieki aizskrēja precēties. Pirms tam ofc Baibucis saskaitās, ka lielais mīlnieks ar kkādu citu beibi seksojis pirms viņas(kad viņi vispār nebija pat kopā). Nu tas no sērijas - bet, tu man saki, ka tu mani miiiiiiliiiii. Kā tu varēji ar citu... tajā laikā, kad mēs pat nebijām pāris.... kā tu tā drīiiiiiikstēji. Karoč, Baibuča loģika.
Un tā mūžīgā lūrēšana aiz stūriem - kaut ko daļēji nolūr un drāma gatava. Protams, neviens ne ar vienu neizrunājas. Trešajā daļā, kad Baibucis nolūrēja kā kkāda karas kaklā - vai tad šī runāja ar to savu mīlnieku pēc tam(vai uzreiz)? Nope. Vispirms gribēja mesties slīcināties. Un pēc tam vnk paņēma pēdu uz laukiem. #baibučaloģika Ja es redzētu, ka kkāda beibe karas kaklā manam vīram, mums būtu mājās skandāls un es pie velna noskaidrotu, kas tur notiek. Ja viņš mani krāptu, mums būtu šķiršanās. Bet principā - mums būtu fakin skandāls, nevis es vnk paņemtu pēdu neko nenoskaidrojusi. Tajās attiecībās smagi izpalika komunikācija un problēmu risināšana normālā veidā. Viņi vispār uzrakstīti kā pretmeti, bet jau tādā līmenī dramatizējot, ka tur vispār bez komunikācijas nekāds labs gals tām attiecībām nepienāktu.
Also, nenormāli uzkāpa uz nerva trešajā daļā galvenā mīlnieka pārdomu teksti, ka vispār jau vīriem krāpšana gadās. Sak, somu pirts ar kolēģēm un tad ''gribot negribot sanāk''. Nu, ka principā izvairīties nevar. What the fuck???? Kāds gribot negribot??? Tu esi čalis un atbildīgs par savu pardon, krāniņu. Ja tu mīli sievieti, kuru apprecēji un kura tevi mājās gaida, tev nav kkāds ''ai, vot varētu padrāzties pirtī, jo citas izvēles jau nav''. Man vnk līdz kaulam riebjas šitā atbildības noņemšana. Sak, nu es neesmu atbildīgs par to, ka krāpu, tā sanāca... gribot negribot. Krāpšana ir apzināta izvēle. Tu tajā brīdī izdari izvēli nevis palikt uzticīgs tai sievietei, bet ņemties ar citu. Tā ir fakin izvēle, nevis kkāds gribot negribot bija jādara.
Es brīnos, kā viņi tur visi nenojūdzās, jo tā drausmīgā čupošanās pat mani sāka smacēt. Un es tikai lasīju. Es sāktu jūgties, ja man kaimiņi konstanti līstu manā dzīvē, kaut ko komentētu, prasītu, lai es ravēju viņu dārzus un vēl bāztos virsū ar saviem ''mana draudzene vakar redzēja tavu vīru...''. Kurš tev vecā krizdole, prasīja monitorēt un atskaitīt mana vīra grafiku? Pareizi. Neviens. Tā drausmīgā līšana otra dzīvē un padomu došana, komentēšana(kad neviens to vispār nav prasījis). Kaut kāds murgs vienkārši. Es nezinu kā sauc manus kaimiņus. Un mani tas absolūti neinteresē. Viņi dzīvo savu dzīvi un es dzīvoju savu.
No citas perspektīvas - šo protams, var lasīt un gūt visai dzīvu ieskatu tā laika sabiedrībā un tajā kā cilvēki dzīvoja, kas bija prioritārās lietas, kā veidojās darbs/karjera utt. Netiek runāts par politiku tādā līmenī kā, kurš pie varas utt. Taču, gada plāni, visu valstu sadraudzība, komjaunieši, rindas, blati, imports, tas, kā Padomju savienībā ir tik labi, bet visur citur tik slikti utt. Tas viss šeit ir un iezīmē krāsainu tā laikmeta ainu un parastā cilvēka ikdienu. Tas nenoliedzami.
Kopumā - pirmā daļa man patika agrāk un patīk arī tagad. Bet pārējās divas likās vājākas un neizraisīja sajūsmu. Ļoti žēl, ka no pirmās daļas 8.B tālāk tikai rādīti tikai daži tēli, un pārēji vnk pazaudēti, un pieminēti vienā rindkopā.
Un Baibuča loģika bija kaitinoši pārspīlēti pārnaiva pat tiem laikiem. Sorry.
August 18, 2019
Nostaļģija un jaunatklājums: prasījās gan pievienotās daļas atzīmēt un aprakstīt, kāpēc šis teksts tika savulaik izslēgts. Par spīti ideoloģiskajam uzslāņojumam (tāpēc nepiedzīvojušajiem var kļūt par lielisku vēstures avotu) un tam, ka galvenā varone ir tracinoša naivule, grāmata joprojām laba!
February 28, 2012
Grāmatas "Starp mums meitenēm, runājot..." autore, Zenta Ērgle, bija manu vecāku paaudzes "kulta" rakstniece šī vārda vislabākajā nozīmē. Atceros reizi, kad arī mana audzinātāja par to ieminējās, ka arī viņai jaunībā Zentas Ērgles grāmatas šķita vienreizējas.
Pirmo reizi vienā grāmatā Zentas Ērgles triloģija - "Starp mums meitenēm, runājot...", "Bez piecām minūtēm pieauguši" un "Nosargāt mīlestību". Izdevumā iekļautas arī padomju laikā nepublicētas nodaļas.
Šī grāmata ir kā seriāls, kura notikumus lasot var dzīvi iztēloties. Grāmatā ir 3 stāsti un katru no tiem veido 10 - 15 sērijas jeb nodaļas. Lasītāju piesaista grāmatas varoņu prieki un likstas, skolas gaitas, piedzīvojumi un pārdzīvojumi!
Cik man vecāki un vecvecāki ir stāstījuši - viņu laikā labas grāmatas esot bijušas deficīts, jo valdīja sevi slavinošs un smadzenes skalojošs režīms, kas apgalvoja, ka kapitālisms ir slikts, bet komunisms būs labs. Šajos apstākļos Zentas Ērgles grāmatas bij kā svaigs gaiss, pēc kā tā laika jaunatne tiecās.
Manuprāt Zentai Ērglei ir labi izdevies apiet toreizējās iekārtas slavināšanu (kaut gan pilnībā to ignorēt nebij iespējams).
Šajā grāmatā galvenie varoņi ir kādas klases skolēni. Stāsts ir par to kā katrs aiziet savu ceļu.
Man šķiet, ka šī grāmata ir pat ļoti piemērota pusaudžu vecuma lasītājiem, jo tajā ir stāstīts par pusaudžiem. Man lasīt šo grāmatu bija kā lasīt par sevi!
Pirmo reizi vienā grāmatā Zentas Ērgles triloģija - "Starp mums meitenēm, runājot...", "Bez piecām minūtēm pieauguši" un "Nosargāt mīlestību". Izdevumā iekļautas arī padomju laikā nepublicētas nodaļas.
Šī grāmata ir kā seriāls, kura notikumus lasot var dzīvi iztēloties. Grāmatā ir 3 stāsti un katru no tiem veido 10 - 15 sērijas jeb nodaļas. Lasītāju piesaista grāmatas varoņu prieki un likstas, skolas gaitas, piedzīvojumi un pārdzīvojumi!
Cik man vecāki un vecvecāki ir stāstījuši - viņu laikā labas grāmatas esot bijušas deficīts, jo valdīja sevi slavinošs un smadzenes skalojošs režīms, kas apgalvoja, ka kapitālisms ir slikts, bet komunisms būs labs. Šajos apstākļos Zentas Ērgles grāmatas bij kā svaigs gaiss, pēc kā tā laika jaunatne tiecās.
Manuprāt Zentai Ērglei ir labi izdevies apiet toreizējās iekārtas slavināšanu (kaut gan pilnībā to ignorēt nebij iespējams).
Šajā grāmatā galvenie varoņi ir kādas klases skolēni. Stāsts ir par to kā katrs aiziet savu ceļu.
Man šķiet, ka šī grāmata ir pat ļoti piemērota pusaudžu vecuma lasītājiem, jo tajā ir stāstīts par pusaudžiem. Man lasīt šo grāmatu bija kā lasīt par sevi!
August 4, 2016
joprojām 4 zvaigznes, joprojām mani kaitina Baiba ar savu naivumu un ašajām kājām, skrienot prom, līdz ko ir problēmas dzīvē. Izcila grāmata tieši padomju laika izpratnē, bet to var saprast, jo neko citu nelaistu cauri. (hmm, interesanti, ko nocenzēja).
Atcerējos tos laikus, kad šo grāmatu (vismaz pirmās 2 vai 1, jo trešā mammai/vecmammai plauktā nebija) lasīju vismaz reizi mēnesī, jo tik ļoti patika. Tagad, jau nedaudz savādākām acīm uz visu raugoties, varu apbrīnot pretpolu mīlestības stiprumu, jo abas puses dara visu, lai, manuprāt, tur nekas neiznāktu. bet te var nolikt arī uģakuģa tipisku teikumu par to, ka mīlestība pārvar arī racionālus un loģiskus šķēršļus. Forši, ka jaunajā izdevumā tika saglabāti vecie zīmējumi.
Šausmīgi niansēts stāsts, no dažādiem skatupunktiem, uzreiz tiek skatīti vairāki tēli, iespējams, arī tādi, bez kuriem lieliski var iztikt (meistares dzīves tēlojumu es nevaru apjēgt, tā vietā varēju Svetu ielikt kaut vai), bet galvenie varoņi nezaudē savu vietu.
Atcerējos tos laikus, kad šo grāmatu (vismaz pirmās 2 vai 1, jo trešā mammai/vecmammai plauktā nebija) lasīju vismaz reizi mēnesī, jo tik ļoti patika. Tagad, jau nedaudz savādākām acīm uz visu raugoties, varu apbrīnot pretpolu mīlestības stiprumu, jo abas puses dara visu, lai, manuprāt, tur nekas neiznāktu. bet te var nolikt arī uģakuģa tipisku teikumu par to, ka mīlestība pārvar arī racionālus un loģiskus šķēršļus. Forši, ka jaunajā izdevumā tika saglabāti vecie zīmējumi.
Šausmīgi niansēts stāsts, no dažādiem skatupunktiem, uzreiz tiek skatīti vairāki tēli, iespējams, arī tādi, bez kuriem lieliski var iztikt (meistares dzīves tēlojumu es nevaru apjēgt, tā vietā varēju Svetu ielikt kaut vai), bet galvenie varoņi nezaudē savu vietu.
February 6, 2020
прочитала в самолёте до риги
August 28, 2017
Ļoti labi ilustrē padomju laika uzspēlēto ideoloģiju, tomēr tai pat laikā parāda arī sadzīves drūmās puses. Nu bet tā galvenā varone Baiba kopumā ir nīkule un visulaik bēg prom. Tipiska latviešu cietēja. Eh, būtu mums kāda forša varone, ar ko identificēties.
August 7, 2018
Pamācoša grāmata bērniem - ka svarīgi draudzēties un palīdzēt visiem. Tomēr vairs ne mūsdienīga un noteikti neatbilst tipiskam šīsdienas tīnim un viņa interesēm. Bet tāpat interesanti palasīt tieši pieaugušajiem, un tie kuri 80tajos bijuši pamatskolēni, tas varētu ļoti patikt.
April 24, 2013
Ļoti pozitīva un jauka grāmata par jauniešu savstarpējām attiecībām.
Nedaudz traucēja padomju laiku idealizēšana, īpaši pēdējā daļā, bet kopumā lasīt bija ļoti interesanti.
Nedaudz traucēja padomju laiku idealizēšana, īpaši pēdējā daļā, bet kopumā lasīt bija ļoti interesanti.
August 15, 2014
Viegls pusaudžu stāstiņš. Nedaudz acīs krita padomistisko "vērtību" slavināšana un tipveida valoda, bet sižetam nav ne vainas.
October 28, 2014
Pirmo izdevumu kaut kad bērnībā pašķirstīju un toreiz šķita kaut kas nesaprotams, bet vēlāk, pusaudžu gados, tas atkal bija baigais atradums.
May 12, 2021
"Starp mums, meitenēm, runājot..." un citi stāsti bija viena no tām grāmatām ko biju iesācis lasīt astotajā klasītē, taču nepabeidzis "Nosargāt mīlestību" es grāmatu ieliku plauktā un par to aizmirsu kādus 8 gadus.
Kādā sarunā par jauniešu literatūru un jauniešu attainojumu mūsdienu medijos, sapratu ka vēlos grāmatu izlasīt vēlreiz un beidzot arī pabeigt. Un jūtu ka nu jau ~40 gadu laikā no grāmatas izdošanas, jauniešos nekas daudz nav mainijies. Arhetipi pieturas tie paši, atšķirība rodas vien izpausmes formās. Viscauri stāstam protams netrūks komentāru par sociālajām problēmām, PSA tipa scenāriji par alkohola un narkotiku lietošanu, bet tomēr lasot, galvenie varoņi liekas cilvēcīgi un īsti. Tas ir tas kas man līdz šim ir traucējis un trūcis jauniešu mēdijos - varoņi kas pirmkārt ir cilvēki un tikai tad pusaudži.
Grāmata nav perfekta, tajā ir arī novecojušas idejas(jo tā nav rakstīta 21.gs), un stāsta nobeigšana ar bērna piedzimšanu manī atstāj rūgtu vilšanās sajūtu mutē(ar bērnu dzīve tomēr nebeidzas), bet tpēc tam kad biju pārsātināts ar mūsdienu radītajiem jauniešu seriāliem, kuros pusaudži uzvedās neloģiski, jo ir pusaudži, šī grāmata bija ļoti laba atelpa.
Kādā sarunā par jauniešu literatūru un jauniešu attainojumu mūsdienu medijos, sapratu ka vēlos grāmatu izlasīt vēlreiz un beidzot arī pabeigt. Un jūtu ka nu jau ~40 gadu laikā no grāmatas izdošanas, jauniešos nekas daudz nav mainijies. Arhetipi pieturas tie paši, atšķirība rodas vien izpausmes formās. Viscauri stāstam protams netrūks komentāru par sociālajām problēmām, PSA tipa scenāriji par alkohola un narkotiku lietošanu, bet tomēr lasot, galvenie varoņi liekas cilvēcīgi un īsti. Tas ir tas kas man līdz šim ir traucējis un trūcis jauniešu mēdijos - varoņi kas pirmkārt ir cilvēki un tikai tad pusaudži.
Grāmata nav perfekta, tajā ir arī novecojušas idejas(jo tā nav rakstīta 21.gs), un stāsta nobeigšana ar bērna piedzimšanu manī atstāj rūgtu vilšanās sajūtu mutē(ar bērnu dzīve tomēr nebeidzas), bet tpēc tam kad biju pārsātināts ar mūsdienu radītajiem jauniešu seriāliem, kuros pusaudži uzvedās neloģiski, jo ir pusaudži, šī grāmata bija ļoti laba atelpa.
This entire review has been hidden because of spoilers.
February 22, 2022
Šī ir grāmata, ko droši vien esmu izlasījusi par vēlu un varbūt pat nevajadzēja lasīt. Ideoloģiski pareiza, tas skaidrs, laiki tādi. Bet arī visādi citādi es neatradu neko tādu, kas šo stāstu mūsdienu jaunietim padarītu par lielisku, neatkārtojamu, aizraujošu lasāmvielu. Laikā, kad literatūras piedāvājums bija vienveidīgs un ierobežots, jā, šī noteikti bija izcila grāmata, ko ar baudu lasīt un pārlasīt. Un paturēt siltā atmiņā. Bet nu laiks ir cits.
Vēsturiskā fona iepazīšanai - ļoti laba.
Vēsturiskā fona iepazīšanai - ļoti laba.
December 28, 2022
80-tie, 90-ie vai mūsdienas. Grāmata, ko vērts izlasīt visiem...
January 16, 2015
Fantastiska grāmata.
May 31, 2016
Labāk būtu bijis nepārlasīt, man liekas. Kas der skolniecei, ne vienmēr der pieaugušai sievietei.
August 22, 2014
Man ļoti patika šī grāmata, izlasīju trīs reizes :)
Displaying 1 - 17 of 17 reviews